Kam, māmiņa, šai zemē
Neļauj mierā padzīvot ?
Siro krievi, siro poļi,
Vācas kungi druvas mīda.
3.19. pastāsts
Laiku no pirmo vācu tirgotāju kuģu ierašanās Daugavas grīvā 1163. g. rudenī, Livonijas valsts dibināšanas un pastāvēšanas laiku līdz Livonijas valsts sabrukumam 1562. gada marta sākumā, t.i., līdz tā sauktajiem poļu laikiem, ir pieņemts saukt par Ordeņa jeb Livonijas laikmetu, kad noziedznieki no visas Eiropas, kas nebūt nebija bijušo Vācas gala cilšu pārstāvji, Latvijas un Igaunijas zemi mīdīja 700 gadus.
Pārskatot šīs piezīmes, nākas sacīt, ka baltu ciltis bija sākuši veidot savas valstiņas, kuru lielums nepārsniedza viena apriņķa robežas, vienīgi iebrucēju mudināti, bet nespēja mainīt ierasto dzīves kārtību tik ātri, lai apsteigtu turpmākos vēsturiskos notikumus. Vai nu minēto prūšu varoņu mudināti vai paši to saprata, latviešu kaimiņi sāka veidot savu Lietuvas valsti daudz ātrāk slavenā Mindauga vadībā, kurš bija lielākais no visiem senajiem Baltijas baltu valdniekiem un kala plānus par Baltijas lielvalsts radīšanu, visu baltu cilšu apvienošanu kopīgā valstī. “Viņš bija veikls karavadonis un lielisks diplomāts, kas apved ap stūri ne vien krievus un bruņiniekus, bet arī pašu pāvestu un, ja Mindaugu neķertu slepkavas rokas vadīts asmens, šim vīram vairāk nekā citam leišu tautu vēsturē bija izredzes dibināt Baltijas jūras austreņa piekrastēs baltu tautu valsti, izdzīt vācus no Latvijas un Prūsijas un tā gūt vēlākajā Lietuvas lielvalstī līdzsvaru pret krievu pārākumu, kas izrādījās priekš senās Lietuvas un pašas leišu tautas tik liktenīgs” (586), kam derētu piebilst, vēl jo liktenīgāks Latvijai un latviešiem, jo tad šī pastāsta saturs būtu bijis pavisam citādāks.
Kuru sadaļu lasīsim ?