4. Lembita un Tālavas,
krustnešu un dāņu kari
Kaut gan biju nolēmis par igauņiem nestāstīt, taču turpmākie notikumi nebūs saprotami, ja neminēsim šo nežēlīgo, asiņaino karu, kuru izraisīja svētie tēvi.
Igaunijas vidienes novadi ap Mustajegi piekrasti, ko sauca par Ugauniju jeb Tērbatas novadu, bija Tālavas valsts sastāvdaļas, kuru pievienošana Livonijai sākās 1215. g., kad atkal atsākās tālaviešu un ordeņa kopīgais karš ar igauņiem par teritorijām, kuras gribēja iegūt igauņi savā īpašumā, jo tās bija lauksaimniecībā izmantojamas zemes, kamēr ziemeļrieteņa Igaunija bija akmeņaina. Taču Lembita karotāji šajā karā zaudēja un bija spiesti pamest Tērbatas novadu. Tā Bertolds uzzināja, ka bija tāda Ugaunija, kas iegāja Tālavā. Tāpēc uz augšminētā Tālavas pievienošanas akta pamata Bertolds Tērbatas jeb Ugaunijas zemes pievāca sev. Kādus pāris gadus pirms tam bīskaps bija pakļāvis Livonijai Sāmsalu un Pērnavas novadu, kurus uzskatīja par līvu zemēm, kas nebūt tik vienkārši nebija, jo par tiem savā starpā sacentās un karoja līvi un igauņi, kaut gan pamata iedzīvotāji bija latgaļi. Starp citu, šī patiesība ir noklusēta.
1215. gadā Tālavas valdnieka dēli kopā ar Rīgas bīskapa krusta bruņiniekiem ielauzās Igaunijā un pārveda mājās 3 podus sudraba. Taču igauņiem izdevās slepšus izlauzties un sagrābt Tālivalža pili Trikātas pilskalnā. Viņi sagūstīja sirmo valdnieku, kad tas mazgājās pirtī, un dzīvu sadedzināja sārtā. Taču Tālivalža znoti un mazdēli devās atriebt tēvu, lai nogalinātu Lembitu, bet tas viņiem neizdevās. Saniknoti par neveiksmi, viņi saka izlaupīt un dedzināt igauņu ciemus. Igauņi nepalika parādā, tā ka asiņainas sadursmes un laupīšanas atkal gāja vaļā.
Vaidu kari starp Tālavu un igauņiem turpinājās un tiem vairs nebija paredzams gals vai kāds prāta atrisinājums. Tāpēc bīskaps Alberts aicināja palīgā Dānijas karali Valdemāru II Uzvarētāju, jo pašam spēku tik plašiem kariem nebija.
Dānijas flote izcēla karaspēku Igaunijas ziemeļa piekrastē un ieņēma igauņu koka cietoksni Lindanis 1219. gadā. Lindanis vietā dāņi uzcēla lielu mūra pili Dāani linnu, tas ir Dāņu pili, no kā radies Tallinas pilsētas nosaukums. Tā Igaunijas ziemeļa daļa nonāca Dānijas karaļa īpašumā, kas aizkavēja Rīgas bīskapu un Zobenbrāļu ordeni pakļaut Igauniju, bet tas jau arī nebija vajadzīgs, jo viņiem piederēja Igaunijas dienvidu daļa.