Noticis neticamais – esam sagaidījuši vēsturnieces rakstītu vērtējumu Annas Klaucānes grāmatai “Latvijas pēdējā sentauta, turies!” Jo īpaši atzīmējams šis fakts ir tāpēc, ka par pārējām mūsu domubiedru pulka grāmatām (Oļģerta Ziļicka “Ļaujiet jel atvases dzīt!”, Oļģerta Ziļicka un Viļa Liniņa “Baltu tautu civilizācija Eiropā, Āzijā un pasaulē”, Viļa Liniņa un Ligitas Lejas “Kas cēla un kas grāva Latvijas valsti”) vēsturnieki klusē kā ūdeni mutē ieņēmuši. Laikam jau tās ir pārāk “neērtas”.
Annas Klaucānes grāmatas “Latvijas pēdējā sentauta, turies!” kritika parādījusies latgaliski mājaslapā LAKUGA 2016.gada 7.jūnijā – pusotru gadu pēc grāmatas iznākšanas. Ilgi bija jāgaida… Nu esam sagaidījuši Vinetas Vilcānes kritiku, kas gudri nosaukta par komentāru, jo neatbilst pilnvērtīgas recenzijas prasībām. Turklāt vēsturniece cenšas ar vienu šāvienu nošaut divus zaķus: ar vienu un to pašu mērauklu tiek vērtētas divas dažādu autoru grāmatas, kas nopietnā kritikā nav pieļaujams. Katrai grāmatai ir sava vieta literatūras procesā, savs kultūrvēsturiskais un politiskais konteksts.
21.02.2017
Šo Annas Klaucānes atbildes rakstu aizsūtījām portālam LAKUGA, kur bija publicēts Vinetas Vilcānes „komentārs” par grāmatu „Latvijas pēdējā sentauta, turies!” Nebijām pārsteigti par to, ka mūsu viedoklis netika LAKUGĀ publicēts. Taču gadu mija gan atnesa mums negaidītu jaunumu – ziņu par to, ka uztura vēsturniece Vineta Vilcāne, nebūdama žurnāliste, tikusi pie laba amatiņa medijos. Tātad izkalpojusies. Vilcānei uzticēta atbildība būt par Latvijas Radio 1 raidījuma „Kolnasāta” producenti jeb, vienkārši runājot, satura plānotāju. Kā redzams, vienā personā apvienojot producentes un cenzores nodarbes.
Ne velti saka – jauna slota labi slauka. „Kolnasāta” kļuvusi lejaslatviska (jaunais raidījuma vadītājs runā literārajā latviešu valodā ar nelielu latgaļu akcentu), politkorekta (tiek praktizēta vienīgā pareizā viedokļa – komentāra! – nolasīšana no lapiņas) un, pats par sevi saprotams, garlaicīga.
Publicējam Annas Klaucānes atbildi Vinetai Vilcānei
Pasaruoda, ka Jius, jaunuo viesturneic, muonatīs. Kod pyrms nagara laika as gribieju ar Jums runuot par sovu gruomotu, tod nuoca oss atsacejums: Maņ tys nav aktualai. Hm. Pavysam dreiži teik publicāts Jiusu roksts par itū gruomotu, kura napaseņ Jums nabeja aktuala. Taitod, vys jau beja aktuala i Jums beja vareiba ar manim par tū apsarunuot.
Jius, Vilcānis kuņdze, izceļat gruomotai smogu vainasti. Pa jiusim, gruomota vadynuoj iz agreseju. Nā, kuņdze, gruomota vadynuoj iz taisneibu, gruomota skaidri paruoda latgaļu senejū augstū civilizacejas pakuopi, kū līcynuoj arheologeja, i zvona trauksmis zvonu deļtuo, ka latgaļu tauta izmierst – latgaļu muotis volūdu sātā lītuoj viņ trešuo daļa Latgolys dzeivuotuoju. Gruomota vadynuoj latvīšus – na viņ latgaļus! – pasorguot itū myusu pādejū senejū tautu Latvejā. Atguoduosim – tī beja latgaļi, kuri ar sovu dzeivū spāku, ar sovom asinim, sovom lelom saimēm ir pagluobuši vysu latvīšu tautu, kod jai draudieja izneikšona. I sasprīdit – voi patīsai kaids varātu aicynuot latgaļus atškeļt sevi nu Latvejis vaļsteibys, Latvejis, kuramā plyust jūs asinis gondreiž voi sevkurā latvīšu saimē? Niule daguojs laiks paleidzēt latgalim. Pa ūtram, par kaidu puoruokumu, separatismu voi atsaškeļšanu var byut runa zeimojūtīs iz pamattautu juos dzymtajā zemē? Ite var byut runa ap pošnūteikšonūs, i Jius, kai viesturneice, tok zynuosit par 1917. goda 30. juņa Vydzemis tamlaiceigū Zemis padūmis sasauktū ļaudyskū organizaceju i politiskū parteju puorstuovju konferenci, kura apstyprynuoja Rēzeknis kongresā izsaceitūs prasejumus. Iz tūs pamata dzyma Latvejis vaļsteiba. I navajag Jums ceļt paniku!
Viesturi parostai taisa i puorgrūzej viersu pajēmušuos tautys puorveikušū tautu pošapzinis iznycynuošonai. Voi ari tū nūklusej, bet kū ilguok nūklusej, tū leluoka vareiba, ka tī byus aizmiersta. Latvīši tū jau ir jutuši nazcik godusymtu garumā, a vysu ilguok i vysu stypruok tū iz sovys uodys ir sajutuši latgali. Myusu dīnuos pasaulī tū suok sajust i skaitliski leluos tautys. Nacionalismu īskaita jau gondreiž par ļauneibu. Mes zynom, ka nacionalisms nūstyprynoj naceju, dora tū stypru. A iņteresnai zynuot, kaidā ceļā latgali apdraud Latveju? Ar sovu muotis volūdu sovā zemē Latgolā? Pazeistamais krīvu filologs, akademikis Vladimirs Toporovs pādejūs dzeivis godūs beja pīsagrīzs taišni latgaļu volūdai i jis pastreipuoja, ka Latvejis volūdnīkim vajag atsabreivuot nu nacionaluo egoisma i vajag dareit vysu varamū, lai napīļautu latgaļu volūdys izgaisšonu.
Kaidā ceļā tod vaļsteiba ryupejuos, lai saglobuotu latgaļu volūdu? Ar nazcik izlasejumu vuiceibu stuņdem nazkuruos školuos Latgolā, ar nazkuruom bruolestēm i ļaudiskom organizacejom? Apsmīklis, cik itys moz! Vajag īsuokt tok ar školu, ar latgaļu volūdu kai oficialū vaļsteibys volūdu Latgolā.
Jius rokstit, ka Latvejai naideigī spāki vysu latgaliskū izlītuoj kai īrūci... Taišni tod, kod tautai atjem juos tīseibys, jimā atsarūn leidzaskriejieji svešom vaļsteibys vaļdem. Latgolā itū labi pīruodeja komunistu leidzaskriejieju rasšonuos piec Latvejis okupacejis. Atguoduosim, ka Kārlis Ulmanis ir nycynuojis vysu latgaliskū.
Jius, Vilcānis kuņdze, nataišni pasacejat sovu redzīni, ka latgali asūt pagaiss relikts. Nā! Latgali vēļ navā pagaiss relikts! Voi itys varātu byut Jiusu gribiejums, lai tys tai byutu? Imperejis, t. sk. Krīveja i PSRS, vysod darejušys vysu, lai baltu civilizacejis palykums, kuru pījamts saukt par relikta tautom, aizmierstu sovu izaceļšonu, senejū augstū kulturu. Taipat vuocīši dadareja, lai nabyutu vaira kuršu, zemgaļu i sēļu volūdu i jūs pošu kai itūs tautu apzinūšu kūpumu... Vēļ pasagluobusi pādejuo – latgaļu volūda, vēļ itei tauta dzeiva. Vai Jius grybātumet, lai jei izdzeivuoj? Īsadzilinojit nūpītnuok juos viesturē i problemuos, pazīduojit sovu energeju juos spākam, a na nīlīdzūt.
Jius dūmojat, ka Latvejis zineibā izškier sapratīņus – latgaļi i latgalīši. Bet voi zynit, ka zynuotnīki ap itū vēļ streiduos? Da šam navā dzierdāts, ka latvīts, kuram navā latgalīšu saknis, bet, kurs dzeivuoj Latgolā, saceitu: asmu latgalīts. Jis saceis: asmu latvīts, bet cyts saceis, ka pūļs, žyds, boltkrīvs voi krīvs itt. Jums varbyut ruoduos, ka žyds, kurs dzeivuoj Latgolā, saceis, ka jis irā latgalīts?
Atlaidit, bet saukums gruomotu bibliotekuos īlikt ezoterikys nūdaļā īsmīdynuoj mani. Kaida valnyškeiga izdūma! Jums tok vajag zynuot, ka termins ezoterika apzeimoj okultismu aba parazineibys atzari: saceisim, astrologeju, numerologeju, hirologeju i tt. Tai, ruodīs itū gruomotu Jius vys naasat skaitejusi, a voi, varbyut lobuokajā gadīnī viņ puorlaiduse acs voi kaids cyts paruodejis tuos vītys, kurys skaiteit i pavuicejis, kū raksteit. Voi na itai? Tai, tai, Jiusu dūmuošona ir nakritiska, partū ka radejat i izceļat dūmu par gruomotys ezoteriskumu, taitod rokstā Jius vālamū pasnēdzat kai naapguožomu faktu i izlītojat sovys dorba vītys vareibys pīraksteit tū drūši, pošpuorlīcynuoti i bez sirdsapzinis puormatumu. Ruodīs sadareigi pa Eiropys globalizacejis politikys tecīņam. Masys sazinis puorgrūzeituoji labi zyna itū jiemīni – tū sauc par “birku dakuoršonu”. Tū lītuoj tod, kod nagryb argumeņtēt pa byutīnei.
Mani napamat sajiuta, ka Jius gruomotu naasat skaitejuse gona ryupeigai. As papraseišu tū izdareit, a piec tuo i apdūmuot. Kod i tod vēļ nav saprasmis da golam, as palyugtu īpazeit ari vairuokus dorbus, kas paruodeiti gruomotys olūtu sarokstā. Tū vysu izlaist caur sovu sirdi. I kod vys vēļ napuorsamejas gribiejums apsūdeit, tod ir skaidrys, kurīm Jius kolpuojat. A tod i tys ir skaidrys, ka Jius naasat latgalīte sirdī (voi ari vyspuor naasat latvīte).
Izrādās, ka Jūs, jaunā vēsturniece, mānāties. Kad pirms neilga laika vēlējos runāt ar Jums par savu grāmatu, tad sekoja strupa atbilde: Man tas nav aktuāli. Hm. Pavisam drīz nāk klajā Jūsu raksts par šo grāmatu, kura nesen bijusi Jums “neaktuāla”. Tātad tomēr bija aktuāla, un Jums pat bija iespēja ar mani par to aprunāties.
Jūs, Vilcānes kundze, izvirzāt grāmatai smagas apsūdzības. Jūsuprāt, grāmata aicinot uz agresiju. Nē, kundze, grāmata aicina uz taisnīgumu, grāmata parāda latgaļu seno augsto civilizācijas pakāpi, ko apliecina arheoloģija, un zvana trauksmes zvanu, ka latgaļu tauta izmirst – latgaļu valodu mājās ikdienā lieto vairs tikai trešā daļa Latgales iedzīvotāju. Grāmata aicina latviešus – ne tikai latgaļus! – saglābt šo mūsu pēdējo dzīvo sentautu Latvijā. Atcerēsimies – tie bija latgaļi, kas ar savu dzīvo spēku, savām asinīm, savām lielajām ģimenēm ir glābuši visu latviešu tautu, kad tai jau draudēja iznīcība. Un seciniet – vai tik tiešām kāds varētu aicināt latgaļus atšķelt sevi no Latvijas valsts, Latvijas, kurā plūst viņu asinis teju vai ikkatrā latviešu ģimenē? Tagad pienācis laiks palīdzēt latgaļiem. Otrkārt, par kādu pārākumu, separātismu vai atšķelšanos var būt runa attiecībā uz pamattautu tās dzimtajā zemē? Šeit var būt runa par pašnoteikšanos, un Jūs kā vēsturniece taču zināsiet par 1917. gada 30. jūnija Vidzemes pagaidu Zemes padomes sasaukto sabiedrisko organizāciju un politisko partiju pārstāvju konferenci, kura apstiprināja Rēzeknes kongresā izteiktās prasības. Uz to pamata dzima Latvijas valsts. Un nav ko Jums celt paniku!
Vēsturi parasti veido un pārveido uzvarējušās tautas uzvarēto tautu pašapziņas iznīcināšanai. Vai arī to noklusē, bet jo ilgāk tiek noklusēts, jo lielāka ir iespēja, ka tā tiks aizmirsta. Latvieši to jau ir piedzīvojuši vairāku gadsimtu garumā, bet visilgāk un visspilgtāk to uz savas ādas ir izjutuši latgaļi. Mūsdienās pasaulē to sāk piedzīvot pat skaitliski lielās tautas. Nacionālisms tiek uzskatīts jau teju par ļaunumu. Mēs zinām, ka nacionālisms nostiprina nāciju. Bet interesanti zināt, kādā veidā latgaļi apdraud Latviju? Ar savu valodu savā zemē Latgalē? Pazīstamais krievu filologs, akadēmiķis Vladimirs Toporovs pēdējos dzīves gados bija pievērsies tieši latgaļu valodai un uzsvēris, ka Latvijas valodniekiem ir jāatbrīvojas no sava nacionālā egoisma un jādara viss iespējamais, lai novērstu latgaļu valodas izzušanu.
Kādā veidā tad valsts gādā, lai saglabātu latgaļu valodu? Ar dažām izvēles stundām dažās skolās Latgalē, ar dažām biedrībām un organizācijām? Izsmiekls, cik tas ir maz! Jāsāk taču ar skolu, ar latgaļu valodu kā oficiālo valsts valodu Latgalē.
Jūs rakstāt, ka Latvijai nelojāli spēki visu latgalisko izmanto kā ieroci… Tieši tad, kad tautai liedz tās tiesības, tajā rodas līdzskrējēji svešām varām. Latgalē to labi pierādīja komunistu līdzskrējēju rašanās pēc Latvijas okupācijas. Atcerēsimies, ka Kārlis Ulmanis bija nīdējis visu latgalisko.
Jūs, Vilcānes kundze, netieši apgalvojat, ka latgaļi esot zudis relikts (skaidroju: seno laiku palieka). Nē! Latgaļi vēl nav zudis relikts! Vai tā būtu Jūsu vēlēšanās, lai tas tā būtu? Impērijas, t. sk., Krievija un PSRS, vienmēr ir darījušas visu, lai baltu civilizācijas paliekas, kuras ir pieņemts saukt par relikta tautām, aizmirstu savu izcelsmi, seno augsto kultūru. Arī vācieši pacentās, lai nebūtu vairs kuršu, zemgaļu un sēļu valodu un viņu pašu kā šo tautu apzinošu kopumu... Ir vēl palikusi pēdējā – latgaļu valoda, vēl šī tauta ir dzīva. Vai Jūs vēlētos, lai tā izdzīvo? Iedziļinieties nopietnāk tās vēsturē un problēmās, ziedojiet savu enerģiju spēcinot to, nevis noliedzot.
Jūs apgalvojat, ka Latvijas zinātnē šķirot jēdzienus latgaļi un latgalieši. Bet vai zināt, ka zinātnieki par to vēl strīdas? Līdz šim nav dzirdēts, ka latvietis, kuram nav latgaļu sakņu, bet, kurš dzīvo Latgalē teiktu: esmu latgalietis. Viņš teiks: esmu latvietis, bet citi teiks, ka polis, ebrejs, baltkrievs vai krievs utt. Jums varbūt šķiet, ka ebrejs, kurš dzīvo Latgalē, teiks, ka ir latgalietis?
Atvainojiet, bet aicinājums grāmatu bibliotēkās ievietot ezotērikas nodaļā sasmīdināja mani. Kas par velnišķīgu izdomu! Jums taču vajadzētu zināt, ka ar terminu ezotērika apzīmē okulto jeb parazinātņu jomu: piemēram astroloģiju, numeroloģiju, hiroloģiju utt. Jā, laikam šo grāmatu Jūs tomēr neesat lasījusi, vai, varbūt labākajā gadījumā, tikai pārskrējusi ar actiņām pāri vai arī kāds parādījis tās vietas, kuras jālasa un pamācījis, kas jāraksta. Vai ne tā? Jā, jā, Jums tomēr piemīt nekritiska domāšana, jo tiek radīta un izcelta doma par grāmatas ezoteriskumu, tātad rakstā Jūs šo vēlamo pasniedzat kā neapgāžamu faktu un izmantojat savas darba vietas iespējas paust to droši, pašpārliecināti un arī bez sirdsapziņas pārmetumiem. Laikam jau Eiropas globalizācijas virzienā ejošajai politikai atbilstoši. Masu apziņas manipulatori labi pazīst šo paņēmienu – to sauc par „birku piekarināšanu”. To lieto tad, kad nevēlas argumentēt pēc būtības.
Mani nepamet sajūta, ka Jūs grāmatu neesat lasījusi pietiekami rūpīgi. Es ieteiktu to izdarīt, bet pēc tam arī pārdomāt. Ja arī tad vēl neizprotat līdz galam, es ieteiktu pastudēt arī vairākus darbus no uzrādītajiem avotu sarakstā. To visu izlaist caur savu sirdi. Un. Ja vēl joprojām nemainās vēlēšanās apsūdzēt, tad ir skaidrs, kam Jūs kalpojat. Bet tad ir arī skaidrs, ka Jūs neesat latgaliete sirdī (vai arī vispār neesat latviete).