Mūžībā devies baltu tautu vēstures pētnieks Oļģerts Ziļickis.
2022.gada 18.marta vakarā savus pēdējos mirkļus aizvadīja ģimenes lokā.

Mēs, šīs mājaslapas veidotāji, esam domubiedri. Mums latviešu tautas, kopumā baltu vēsture, šodiena un nākotne ir sirdslieta.

« Atgriezties
Anna Klaucāne

Anna Klaucāne

Dzimusi Latgales laukos, latgaļu zemnieku ģimenē. Pēckara gadu smagajā kolhoza darbā nomocītie vecāki pāragri šķiras no dzīves, tāpēc skolas gadi tiek pavadīti Baltinavas un Rēzeknes internātskolās, kur godīgi, pašaizliedzīgi un sirsnīgi Latgales skolotāji iemāca darba tikumu, dzimtenes mīlestību un sniedz savas sirds siltumu. No šīm skolām ir nākuši topošie inženieri, mediķi, lielu uzņēmumu vadītāji, pasniedzēji, uzņēmēji, skolotāji, zinātnieki un daudzu citu Latvijai noderīgu augsta līmeņa arodu meistaru. Bet nākamais filosofs Jāzeps Kukulis ir solabiedrs un, varētu teikt, arī bērnības draugs, ar kuru vieno pasaules Izziņas taka. Te – iesākums vēlākajai interesei par pedagoģiju, loģiku, psiholoģiju un filosofiju.

Studiju gadi aizvadīti jau Rīgā. Arī turpmākās dzīves gaitas aizved projām no Latgales ļaudīm, taču dzīvā saite ar dzimto novadu realizējusies nesen izdotā latgaļu tautai veltītā grāmatā.

Latvijas Valsts universitātē iegūst filoloģes, vācu valodas pasniedzējas kvalifikāciju. Vēl studiju pēdējā kursā uzsāk darba gaitas universitātes bibliotēkā. Brīvā piekļuve agrāk neredzētām grāmatām, bieži – bibliogrāfiskiem retumiem – patīkami pārsteidz, iepriecina un paņem savā varā. Kliedzošā netaisnība pret latviešu tautu, kas ik uz soļa izpaudās padomiskajā Latvijā, veicinājusi vēlēšanos “meklēt rakstos” atbildes uz neskaitāmiem jautājumiem.

Viens no svarīgākajiem ir – kāpēc mūs, latviešus, vienmēr nobīda malā, ja patiesībā (un tas pat duras acīs) latvieši vairumā jomu ir zinošāki un ētiski pārāki – ar darba tikumu un atbildību lielākā mērā apveltīti – nekā citi? Kāpēc viņi tā atšķiras no citiem? Kur ir viņu saknes? Ļoti sāpēja latviešu tautas pastāvēšanas apdraudējums. Jā, bija daži sapņi, kas mierināja. Izrādās, tie bija gaišredzīgi. Vēlākos gados tika piedzīvota liela laime visā krāšņumā un spēkā ieraudzīt latvieša dvēseli – kādā no barikāžu laika naktīm, kad tika gaidīts uzbrukums. Šis notikums, kas līdzinās atklāsmei, uz mūžu ir nostiprinājis pārliecību par latviešiem, ticību tautas slēptajam, gandrīz mistiskajam spēkam.

Bibliotēkas – šīs zināšanu krātuves (vēlāk tā ir arī Latvijas akadēmiskā bibliotēka ar Misiņa bibliotēkas nodaļu, kā arī Ogres Centrālā bibliotēka) – notur savās skavās gadu desmitiem, bet izzināšanas process, kas daudzu gadu garumā ar lielākiem vai mazākiem pārtraukumiem sācies un turpinājies bibliotēkās, nav rimis joprojām. Un vēl aizvien viens no galvenajiem intereses objektiem ir baltu tautas.

Laika gaitā ir tapuši daži papīra formātā iespiestie rakstu darbi:

No vācu valodas latviešu valodā pārtulkota Gara zinātnieka, antroposofa Rūdolfa Šteinera grāmata “Garīgie pamati lauku saimniecības uzplaukumam”, kura 1994. un 1995. gadā tiek publicēta žurnālā “Viedas Vēstis”.

2007. gadā noorganizēta Ogres novada dzejas kopkrājuma “Pie Daugavas un Ogres tapušais vārds” izdošana (sastādītāja).

2014. gadā izdota grāmata par latgaļiem: “Latvijas pēdējā sentauta, turies!” (autore).

« Atgriezties