Ar saulīti saderēju
Reizē tikt Vāczemē;
Jau saulīte Vāczemē,
Es vēl jūras maliņā.
2.16. pastāsts
Vācas gala ciltis
Aizvēsturiskajos laikos Vācas gals137, - tagadējā Eiropas kontinenta teritorija no Reinas upes līdz Oderas upei un no Baltijas jūras līdz Donavas upei, bija tumšu un plašu drumu novads, meža zvēru valstība, kura bija cilvēku reti apdzīvota.
Pirmie Vācas gala iedzīvotāji bija Sembra pēcnācēji svīdri, kurus Tacits nosauca par svejiem139 un iedalīja 54 ciltīs, kurām deva patvaļīgus nosaukumus un kuras izvietoja arī Rieteņa galā, Sembrijā un pat Sudāvijā, kopīgā vārdā dēvēja par ģermāņiem139 Romas impērijas Ģermānijas kolonijas dibinātāja un kara vadoņa Germānika vārdā, ar ko šis neīstais etnonīms tika sakompromitēts. Tālab vispārīgajos gadījumos Vācas gala ciltis nosaucu par svejiem139 un deičiem138, kas atbilst vāciešu pašnosaukumam nozīmē gaišmatainie, ja nav zināmas kādas tuvākas norādes, jo ide *dei- 'gaiši spīdēt, mirdzēt, laistīties', no kā latviešu diena, sudāvu dîns.
Kuru sadaļu lasīsim ?
