Turpinājums4. Bēgošo protobaltu pēdas
Kaukāza kalnu sniegos
Pēc zinātnieku atzinumiem Gubskas senkultūras pieminekļi var kalpot par protobaltu pēdējās atkāpšanās ceļa zīmēm. Tāpēc minēšu dažus raksturīgākos pieminekļus, kas parāda atkāpšanās ceļu pāri Kaukāza kalniem uz Aizkalni.
Ahštiras apmetni atklāja 1936. gadā netālu no Adleras pilsētas tāda paša nosaukuma vulkāniskās izcelsmes alā, Mzimtas upes piekrastē. Tai bija 2 kultūrslāņi, kurus atdalīja sterili sanesumu ieži. Augšējā slānī bija Gubskas, apakšējā - Imeretijas senkultūras senlietas.
1947. gadā atklāja Gubskas senkultūras Nurisas apmetni Razdanas upes piekrastē, ap 25 - 30 km gaisa līnijā no Armēnijas galvaspilsētas Erevānas. Arī Nurisas apmetnei bija 2 kultūrslāņi. Augšējo uzskata par Gubskas, apakšējo - par Imeretijas senkultūras pieminekli. Nurisas alas iedzīvotāji lietoja obsidianu, izmantojot gatavus Imeretijas senkultūras kalumus, kurus bija atnesuši no tuvējās Džaktranas alas gatavā veidā, atjaunojot pēc jaunākas tehnoloģijas. Tātad pazīstamās obsidiana atradnes atpakaļceļā nebija pieejamas, bet krama nebija, kaut gan Kaukāzā tas ir. Par pierādījumu šim secinājumam arheoloģe M.Paņičkina minēja pārkaltās Gubskas senlietas, kurām blakus atrada Džaktranas alas senlietas ar acīm redzamām pārkalšanas pazīmēm, ko nekad nebūtu darījuši, ja būtu bijušas citas iespējas. Tātad kramu bija noslēpušas sniega lavīnas. Džaktranas alā jauns kultūrslānis atkāpšanās laikā nebija radies, tajā nebija Gubskas kultūras senlietu, - ala atradās tikai 3 km attālumā no Nurisas alas (487)
Aizkalnē Gubskas senkultūras senlietas atklāja Zagaras un Levantes apmetnēs, tostarp Šanidaras alā (skat. arī Ps_193.htm), kurā virs zemestrīces izraisītā nogruvuma iežiem uzklājās pavisam plāns Gubskas senkultūras slānis (487).
Zarzas senkultūra būtībā ir Gubskas senkultūras Aizkalnes variants (skat. arī Ps_193.htm).
Krievijas arheoloģe M. Pankina rakstīja šajā sakarā, ka "Kaukāzā, arī Armēnijā, Aizkaukāza plakankalnēs, Irākas ziemeļos pašlaik izdodas izsekot divu pietiekami asi izteiktu vēlā paleolīta senkultūru attīstībai. Tās būtu Imeretijas senkultūra, kura, lūgtam, kļuva zināma vispirms, bija agrāka un vislabāk izpētīta, un Gubskas senkultūra, kura bija noslēdzošā un ātri izzuda. Imeretijas un Gubskas senkultūrām bija daudz kopības attiecīgi ar Irākas teritorijas Kaukāzam teritoriāli tuvīnajām senkultūrām, tādām kā, starp citu, attiecīgi Baradosas un Zarzas senkultūras Rietumāzijā (izņemot vienīgi, šķiet, Arābu pussalu, kur tādi pētījumi nav bijuši), pie tam tās attiecīgi radās vienā laikā 18. g. tk p .m. ē." (487).