Gubskas senkultūra (16. - 14. g. tk p. m. ē.) savu nosaukumu dabūja no Gubskas kalnu pārkares nosaukuma, kuru pareizi būtu saukt par Sātana pārkari, kas atrodas 40 - 45 km attālumā no Maikopas pilsētas. Tā raksturo laiku, kad protobalti bēga no aukstuma. No šiem cilvēkiem radās Priekšāzijas arieši.
Gubskas senkultūras senlietas raksturoja:
z cilindriski koniski jeb prizmatiski piramidāli maza diametra urbji jeb īleni;
z mikroplāksnītes, kuras kalpoja par naža veida ieliktņiem kaula turekļos, kurus ir pieņemts saukt par kaula sirpjiem. Mikroplāksnītēm bija abpusēji, samērā smalki retušēts asmens vienā pusē, paplašināts noapaļojums otrā pusē, kuru iestiprināja kaula gropē, un saplacināts vēderiņš, kas mazināja bērzi griežot;
z no kaula vai raga izdrāzti divu asmeņu dunča veida bultu un šķēpu uzgaļi, zobaini žebērkļi, kamēr imeretiešu žebērkļiem bija tikai viegli robotas malas;
z trapeces formas krama kasīkļi, naži, segmenti, kuri iegūti, atskaldot plānas plāksnītes no prizmatiskā nukleja.