Viņu etnonīms ir palicis nezināms. No teikām, antropoloģiskajiem un arheoloģiskajiem pētījumiem izriet, ka viņi cēlušies no vienas kopīgas mātes, kuras vārds bija Lata. Viņi bija brāļi un māsas. Tāpēc antropologs Debecs viņus sauca par vienveidīgajiem eiropeīdiem, bet viņu dzīves laikā jēdziena Eiropa vēl nebija, jo pelasgu princese Europe vēl nebija dzimusi Latvieši un lietuvieši ir viņu tieši pēcnācēji, bet vēstures gaitā šie vārdi tika aizņemti ar citu nozīmi. Tādēļ, sekodams lietuviešu izcelsmes zinātniecei Marijai Gimbutienei, es tos nosaucu par baltiem, bet viņu senčus, kas dzīvoja līdz pēdējam apledojumam un no kuriem cēlušies balti, par protobaltiem.
Viņu etnonīms ir palicis nezināms. No teikām, antropoloģiskajiem un arheoloģiskajiem pētījumiem izriet, ka viņi cēlušies no vienas kopīgas mātes, kuras vārds bija Lata. Viņi bija brāļi un māsas. Tāpēc antropologs Debecs viņus sauca par vienveidīgajiem eiropeīdiem, bet viņu dzīves laikā jēdziena Eiropa vēl nebija, jo pelasgu princese Europe vēl nebija dzimusi Latvieši un lietuvieši ir viņu tieši pēcnācēji, bet vēstures gaitā šie vārdi tika aizņemti ar citu nozīmi. Tādēļ, sekodams lietuviešu izcelsmes zinātniecei Marijai Gimbutienei, es tos nosaucu par baltiem, bet viņu senčus, kas dzīvoja līdz pēdējam apledojumam un no kuriem cēlušies balti, par protobaltiem.
Pētīdams baltu aizvēsturi, nonācu pie protobaltu aizvēstures un no tās atkal atpakaļ pie baltiem vairākas reizes, arvien vairāk pārliecinādamies, ka nebija vienkārši dažas protobaltu un baltu dzimtas un ciltis, bet gan daudzas baltu tautas, kas apdzīvoja visu Eiropu, lielāko daļu Āzijas un arī Vidusjūras Āfrikas piekrastes. Tātad reiz bija protobaltu un pēcāk arī baltu civilizācija. Par to tad arī uzrakstīju šos stāstus savu iespēju un zināšanu robežās, lai Eiropā cēlušies cilvēki uzzinātu, kas bija viņu senči un beigtu reiz rakstīt visādu ideologu sadomājumus.
Savas vecmāmiņas, kurai būtu bijis jākļūst par “to, kas valda par cilvēku prātiem”, mudināts, es pabeidzu pētījumus, kurus apkopoju šajā grāmatā “Ļaujiet jel atvases dzīt!”, lai uzsvērtu, ka mums būs darīšana ar cilvēces relikta etnosiem, kuri būtu jāglabā rūpīgāk par relikta augiem, dzīvniekiem, akmeņiem, dabas liegumiem.
“Ļaujiet jel atvases dzīt!” ir trīs stāsti 64 pastāstos ar 96 ilustrācijām par Eirāzijā kopš 48. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras (turpmāk g. tk p.m.e.) izveidojušos un aptuveni līdz mūsu ēras 13. gadu simteņa sākumam (turpmāk gs m.ē.) pastāvējušo Baltu civilizāciju pēc ģeoloģiskajiem, arheoloģiskajiem un antropoloģiskajiem pētījumiem, teikām, seniem rakstiem un nostāstiem, ko bija savākusi un pierakstījusi Marija Zonenberga pēc viņas vecmāmiņas Mades Ozolas stāstījumiem. Tos sauca par baltu aizvēstures mutvārdu stāstiem. Tāpēc abas vecmāmiņas uzskatu par autorēm, kuru vairs nav.
Grāmatā ir ieviesti saīsinājumi bez punkta, piemēram, tk, gs - tūkstoš un simt gadu, p.m.ē. - pirms mūsu ēras; st - stāsts, ps - pastāsts, at - attēls, arhaiski vietvārdi, debespušu un citi nosaukumi, kas atrunāti un izskaidroti katra stāsts beigās pievienotajos skaidrojumos. Attēli ir numurēti nepārtrauktā secībā un ievietoti attiecīgā konteksta lappusē. Tekstā apaļajās iekavās norādītie skaitļi atbilst atsaucei uz attiecīgo ieraksta kārtas skaitli literatūras rādītājā grāmatas beigās. Visiem uzrādītajiem gadu skaitļiem ir dota augšējās pielaides (vidēji ± 250 g.) vērtība pēc radioaktīvā oglekļa C14 mērījuma.
Paldies Terēzei Ziļickai (Umbraško), Zinaīdai Riekstiņai, Martai Šuknerei, Latvijas Akadēmiskās un Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Maskavas Valsts un Sanktpēterburgas Publiskās, Novosibirskas Zinātniskās, Kijevas un Viļņas valsts bibliotēku, Tartu un Rīgas universitāšu bibliotēku Starpbibliotēku abonementu darbiniecēm par sirsnīgu atbalstu, kā arī bijušā Zinātniski Tehniskā institūta VEF un SIA "Iveta" darbiniekiem par nesavtīgu atbalstu materiālu apkopošanā, apstrādē un grāmatas rakstīšanā ar datoru, interneta varianta glabāšanu savā serverī.
Oļģerts Ziļickis (sudāvu valodā Zīlics)
