Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas apāvies?
Iešu ļaudis lūkoties
Kā dzīvoja pasaulē.
1.4. pastāsts
Malaju arhipelāga Kalimantānas salas ziemeļa gala kalnu aizas Neas alā tika atklāti Homo sapiens pīšļi un arhaiski krama darbarīki, kurus nevarēja uzlūkot par sinantropu jeb neandertāliešu atstātām senlietām, jo tika atraktas 50.- 45. g. tk p. m. ē. miruša un apbedīta Homo sapiens galvaskausa lauskas, galvaskausam nebija sinantropiem un neandertāliešiem tipisko uzacu veltnīšu, tas bija mezocefāls, kapa bedre bija orientēta pret saullēktu, kapā iekaisīta sarkana minerālā krāsa. Tā kā tur pat atrada australopiteka un sinantropa mirstīgās atliekas, tad droši var secināt, ka cilvēki, australopiteki un sinantropi ir dzīvojuši Āzijas saullēktu puses salās vienlaikus. Vai Kalimantāna būtu Mūzemes relikts? - Nav noskaidrots (29).
1938. gadā atklāja Tešiktašas apmetni tāda paša nosaukuma grotā, kas pastāvējusi 46. - 45. g. tk p. m. ē. Tur bija bērna apbedījums. Bērns ticis guldīts seklā bedrē uz sāniem, ar vēderam pievilktiem ceļiem, pāri pārkaisot sarkanu minerālo krāsu (ohru). Bērnu sākumā atzina par neandertālieti, bet turpmākā izpēte pierādīja, ka tas ir bijis cilvēka bērns, kuram tomēr esot bijušas kādas ļoti attālas sinantropu iezīmes acu novietojumā un žokļu kaulos, kaut gan neandertāliešiem tipisko uzacu veltnīšu nebija, galvaskauss bija mezocefāls kā kromaņonietim (110).
Tā kā Eiropas protobalti atšķīrās no Āzijas Aizkalnes* un Šīskalnes* austreņa puses cilvēkiem, kuri savukārt nedaudz atšķīrās no Āzijas Aizkalnes vidienes un Kaukāza kalnienes cilvēkiem, tad pašus senākos Āzijas Aizkalnes un Šīskalnes austreņa gala cilvēkus nosaucu par Āzijas kromaņoniešiem. Bez tam viņu atstātajām senlietām nav atrasti analogi klasiskajās senkultūrās.
Kuru sadaļu lasīsim?
1.Āzijas kromaņoniešu senlietu tipoloģija,
========================
* Jēdzienu Šīkalne un Aizkalne pamatā ir dabīgi izveidojušās kalnu grēdas, kas stiepjas no Pireneju kalniem līdz Tibetai, sadalot Āziju it kā divās daļās. Tā kā mēs esam ziemeļnieki, tad Āzijas vai Eiropas Ziemeļa daļas sauc par Šīkalni, bet Dienvidu daļās − par Aizkalni.