Kungi mani vergu sauca,
Vergu mani turēdami:
Strādā dienu, strādā nakti,
Nevar kungu piebarot.
3.8. pastāsts
Gentes sclovorum
Par Gentes sclovorum romieši sauca vergu (sclove), pusvergu (sclovin) un parādu vergu (scloven) dzimtas jeb ģimenes, kā arī jebkuru tautu, kas nav Romas impērijas pavalstniece - potenciālos vergus, verdzeņu un parādu verdzeņu nebrīvē dzimušos bērnus, neatkarīgi no tēva, kas varēja būt kaut vai vergs, pusvergs, parādu vergs, algotnis, leģionārs, legāts, karavadonis vai pats imperators, jo verdzenei pēc romiešu tiesībām varēja piedzimt vienīgi vergs. Tādējādi slāvu (no vārda sclov) izcelsmes jautājums paliek neatrisināms, jo ne mātes, ne arī tēvi pēc 3 - 5 simti gadu verdzības neatcerējās savu etnisko izcelsmi.
Tā kā šo jēdzienu ieviesa romieši, tad tā pamatā nevar ņemt grieķu vārdu genos, kam ir plašāka jēga par latīņu gente12, kuru lietoja kā zemāko taksonu (lat. taxare ‘novērtēt’) vienveidīgu sugu, šajā gadījumā trīs minēto vergu grupu, kopējam apzīmējumam, jo Romas tiesībās vergi tika pielīdzināti darba lopiem, kuru faktiskā etniskā izcelsme nekad netika minēta. Tā kā padomju historiogrāfija ienesa šajā jēdzienā vergu dzimtas grieķisko cilmi genos 'cilts', kas guvis atskaņas arī brīvvalstu historigrāfijās, tad šos jēdzienus nākas izanalizēt dziļāk.