Oi zali meženi,
Putneni dzīdōja,
Jau munu Joneiti
Uz vaidu aicinoj.
3.6. pastāsts
Melnie, baltie un brūnie huņņi
Vārdi baltie huņņi, melnie huņņi, brūnie huņņi, alāni, vandaļi, ķelti, galli un ģermāņi tika rakstīti kā etnonīmi, tika minēti romiešu senajos rakstos un atkārtoti kā vēsturiska patiesība daudzos aizvēstures apcerējumos. Taču senie autori nemaz nenoliedza, ka viņi nemaz nezinot to vienveidīgo cilvēku grupu patiesos etnonīmus, ar kurām esot nācies saskarties tādā vai citādā veidā, ka tāpēc atšķirības labad esot piešķīruši tiem vārdus pēc ieroču veida, kādus tie lietoja, pēc sastapšanas vietas, ārējā izskata īpatnībām, dodami padzirdētus svešus vārdus un palamas bez vārda jēgas izpratnes.
Starp šiem “etnonīmiem” pārsteigumu sagādā tā sauktie baltie un brūnie huņņi, jo pēc ķīniešu senrakstiem huņņi tika aprakstīti kā liela auguma, platgalvaini, melnīgsnēji cilvēki ar melniem, krēpjainiem matiem, kuri it bieži esot bijuši sapīti daudzās bizītēs. Šo aizvēstures mīklu nākas atgādināt tādēļ, ka huņņus (grieķu Ūnnoi, latīņu Hunni) uzskata par klejotāju lopkopju cilšu militāri politisku savienību, kas neesot bijusi stabila, sastāvējusi no ķīniešu senrakstos minētajām hunnu, kā arī ugru un sarmatu ciltīm Ūralu kalnu apvidos aptuveni 2. − 4. gs m. ē., bet 4. gs 70. gados tie esot ieklīduši Centrālajā Eiropā, dodamies ar lopu bariem pa dienvidu stepēm pret saulrietiem, ievadīdami tā saukto “tautu lielo staigāšanu”. Taču Eiropā viņi ienāca, sadalījušies jauktu cilšu grupās, kuras centās apvienoties, taču pakāpeniski arvien vairāk sajaucās ar Eiropas baltu ciltīm, tā kā būtībā vairs nevajadzētu runāt tikai par huņņiem, bet kareivīgu cilšu grupām, kas apbruņojušās ar umbru bronzas ķeltiem stājās pretī grieķu un romiešu labi bruņotajiem leģioniem, atvairot to iekarošanas iebrukumus tā sauktajā Hiperborejā. Blakus tam ķelti, kā tā laika labākie ieroči bija izplatīti Sibīrijā, sākot no Mongolijas, un visā Eiropā. Ar huņņu vārdu tiek saistīta somugru ienākšana Eiropā, Ķeltu kustība, Gentes sclovorum12. Tāpēc šis aizvēstures problēmas nav šķiramas no senās baltu civilizācijas likteņa.
Kuru sadaļu lasīsim ?
1.Balto, melno un brūno huņņu baltie
valdnieki
2.Eiropas huņņu valstiskums un sabiedrība