4. Huņņu valsts sabrukums
Kad baltais huņņu valsts valdnieks Atis jeb Atila 453. g. m. ē. nomira aiz vecuma, viņa daudzie dēli no trim sievām sāka dalīt savā starpā huņņu valsti, likvidēja tēva demokrātiskos iestādījumus, kam sekoja etniski atšķirīgo cilšu sacelšanās, kuru izraisīja hepīdu cilts. Sacelšanās tika apspiesta.
Hepīdi aizgāja no cilšu kopienas un pieslējās vestgotiem. Tam sekoja huņņu otrais karš pret vestgotiem Pannonijā, kur 455. g. m. ē. kaujā pie romiešu Nedao cietokšņa mūriem huņņi tika smagi sakauti, jo vadoņi - brāļi un pusbrāļi nerīkojās kopīgi. Tāpēc kopš šī kara huņņu pēdējā konfederatīvā valsts Eiropā pārstāja pastāvēt.