Turpinājums

2. Senākie

arheoloģiskie pieminekļi

Par prūšu izcelsmi ir jāatkārto jau teiktais par Svīdra ziemeļbriežu mednieku atklājumiem Eiropā apledojuma beigās, par viņu izcelsmi no Svidru Velkes apmetnes Varšavas pievārtē, kura paleolitā bija vienīgā apmetne Austreņa Prūsijā. Tāpēc svīdru ceļojumam pret rieteni var izsekot pēc klasisko Svidru bultu uzgaļu atradumiem Eiropā.

Austreņa Prūsijā ir atrastas 25 ziemeļbrieža un aļņa ragu senlietas (šķēpu un bultu uzgaļi, īleni, kali, harpūnas, dunči, izrotātas plāksnītes, daži Svidru bultu uzgaļi), kas būtiski  neatšķīrās no pazīstamās Madlēnas un Lingbi (11. - 8. g. tk p. m. ē.) senkultūru senlietām, kuras ir atrastas Kurzemē, Lietuvā, Polijā, Vācijā. Iekšzemes kāpās. Visgarām Baltijas jūras piekrastei tik atrasti vairāki svīdru ziemeļbriežu mednieku pamestie bultu brūnā krama uzgaļi.

Gar Baltijas jūras piekrasti vietu vietām arī tika atrastas Maglemozes senkultūras senlietas.

Maglemozes tipa senlietām blakus bija mikroliti. Prūšu tālākās etniskās attīstības centri blakus Svīdru Velkes apmetnei bija Cēdmāras, Brandenburgas, Elbas apmetnes un Madlēnas ala.