Turpinājums4. Muromi un mazkaļi
Muromi un mazkaļi - divas bolgu (valagu) ciltis, kuras ir pazīstamas no senrakstiem un apdzīvoja plašu etnokultūras apgabalu, dēvētas par Volosovas senkultūras ciltīm. Kaut gan Volosovas senkultūra bija lielkaļu radīta, tā bija izplatīta arī valāgu rieteņa galā, ko apdzīvoja muromi un mazkaļi.
Muromi dzīvoja novados no Jilgas labā krasta pret dienvidiem, sākot no Okas upes kreisā krasta pret rieteni ─ tagadējos Krievijas impērijas Vladimiras, Ivanovas un Jaroslavļas apgabalos, Maskavas apgabala ziemeļa daļā. Pēc cita uzskata muromu (Volosovas senkultūras) apgabals esot robežojies ar tā sauktās Dņepras - Daugavas (Valdaja augstienes) etnokultūras apgabalu rieteņa pusē, aptvēris tagadējās Krievijas Maskavas apgabalu (449).
Muromu sākotnējais centrs bija Pēterciema apmetnes (skat. 1.sadaļu.). No tām muromu dzimtas izklīda gar Nerelas labo krastu līdz Jilgai, gar Kļazmas upes un tās pieteku piekrastēm. Minētajās vietās ir zināmas 7 muromu kopienas, kurās bronzas laikmetā katrā dzīvoja aptuveni 10 cilvēku. Senlietu, kapu lauku un dzīves veida ziņā var atkārtot to, kas teikts par māriem.
Etnonīma muromi izcelsme paliek neskaidra, jo, ja ticam K.Karulim, tad tā pamatā varētu būt neskaidru skaņu atdarinājums valodā, kā vārdos murrāt, murdēt, murmuļot, kas nevarētu būt šīs cilts pašnosaukums, vai arī ide *mŗ- 'pīt, siet (par groziem, murdiem zivju ķeršanai), ide *mew(r)- , zudumpakāpē *muŗ- 'mitrs, netīrs slapjums, dubļi, dūņas', kas tad arī būs nosaukuma pamats, jo latviešu apvidus vārds mūrīt nozīmē ' nosmērēties, noziesties ar dubļiem, dūņām, netīrumiem' kā vārdā nomūrēties ar ŗ saknes paplašinājumā.
Mazkaļi - tā etnogrāfiskajos rakstos nosauktas baltu ciltis, kuras apdzīvoja Maskavas upes baseinu, tagadējo Maskavas apgabalu, kala brūnā krama rīkus un pārdeva kaimiņiem. Viņi patiesībā bija muromu atzars, no kura, sajaucoties ar lejiešiem, radās galindu cilts. Mazkaļu gals bija novads, kurā tikās un sajaucās Māras, Svīdra un Leta ciltis, jo mazkaļu kapos dominēja klasiski mezocefālie galvaskausi (110).
Mazkaļi savu vārdu dabūja no brūnā krama kalumiem, kuri mezolita vidū un neolitā bija izplatīti plašā apkārtnē, ļoti precīzi apstrādādi, nelieli izmēros. Šo pelēkbrūno kramu aiznesa sev līdz arī daugavieši. Mazkaļu kalumi ir atšķirami pēc krama krāsas un precizitātes (171).