Turpinājums5. Māri
Pirmā apmetne māru galā bija radusies 9. g. tk p. m. ē. Galičas ezera ziemeļa piekrastē. Tā bija Unurožas apmetne. Tajā atrada Rževs krama kalumus. Kultūrslānis bija pārtraukts līdz mūsdienām (177).
Kopš mezolita beigām analoģiskas lielu, ciematu veida apmetņu grupas izveidojās Pļeščevas ezera piekrastē, visgarām Unžas upei, bet vislielākā apmetņu grupa bija Unžas un Kļazmas upju sateces terasēs, kur vēlāk izveidojās liels pilskalns un divi dobjie svētkalni. Otrpus Jilgas, vietā, kurā Unžas upe (Jilgas kreisā krasta pieteka) met līkumu no ziemeļrieteņa pret dienvidaustreni, tad pret dienvidrieteni, bija vēl viena liela apmetņu grupa jeb konglomerācija.
Vēl būtu jāmin trīs apmetnes Jilgas abās piekrastēs abpus Kostromas ietekai un lieli uzkalniņu kapulauki Hitro ezera piekrastē, Kļazmas un Perelas upju satecē, Kostromas ieteces kreisajā krastā un minēto Unžas apmetņu grupas tagadējā Popovu ciemata tuvumā. Tātad vēl 4 lielas māru kopienas.
Apbedījumu tradīcijas mainījās. Senakie apbedījumi bija skeletu kapi ar guldījumiem saullēktu un saulrietu virzienos, sarkanās minerālās krāsas iekaisījumiem. Tos nomainīja uzkalniņu ugunskapi ar pelnu bedrītēm sākumā un pelnu urnām vēlāk. Pēc kāda laika atkal bija uzkalniņu skeletkapi un, beidzot, vīriešu masu kapi ar acīm redzamām vardarbības pazīmēm un krievu laiku apbedījumi līdzenumu kapos izstieptā stāvoklī bez orientācijas.
Arheologs A.Spicins rakstīja, ka māru svētkalni (kurgāni) un kapulauku uzkalniņi jau 20. gs sākumā bija nopostīti, sevišķi "Suzdaļas apgabals bija attīrīts no kurganiem un kapu kalniņiem tik pamatīgi, ka nevarēja vairs noteikt to atrašanās vietas, kaut gan par tiem brīnīdamies rakstīja grāfs A.Uvarovs un muižnieks P. Saveļjevs kā par aizvēstures brīnumiem"; un tomēr A.Spcina vadītā arheologu grupa Rostovas, Zaļeskas, Jurjevas, Polskobas un Kļazmas apvidos 163 vietās atsedza 7700 apbedījumus. Šie kapulauki iegājuši vēsturē ar nosaukumu Vladimiras kurgāni (287).
Māri bija zemkopji, turēja govis, zirgus, aitas, kazas, pīles un zosis piemājas saimniecībā. Lopkopībai bijusi ierādīta svarīgāka vieta nekā zemkopībai. Pārējā saimnieciskā darbība redzama Fatjanovas senkultūras raksturojumā.