Turpinājums8. Taurīda jeb Dujdaure (Krima)
Tas bija kimbru cilts senkultūras apgabalā ─ tur tika atklāts sarežģīts senkultūru konglomerāts. Tajā kā spoguli bija redzami Meotijas, Sindaures un Baugaines senkultūru līkloči laikmetu griežos. Tāpēc nav nozīmes speciāli pētīt Taurīdas, pareizāk būtu teikt Daurīdas, jeb Dujdaures senkultūras, jo tās bija strauji mainīgas, kaut gan ģeogrāfiski saglabājās mezolita beigu senkultūru izplatības, “Sindas un Kimbru šauruma vārtu iekšā un ārā staigāšanai” shēma un ar to saistītais senkultūru jauktais raksturs, liecinot par ļoti ieilgušiem Dujdaures etnosu attīstības procesiem.
Bronzas laikmetā (kimbru) Dujdaurē bija izplatīta Kizilkobas senkultūra pussalas dienvidu galā, kas liecina par rūtu etniskā kodola saglabāšanos,Tridaures jauktā tipa senkultūra stepju joslā, pussalas ziemeļa daļā, no Sindas vārtiem jeb pirmās jeb Sindas daures līdz Kaukāza vārtiem jeb Kimbru šauruma daurei (Šivaša jūras šaurumam), kas liecina par sindu, letu un rošu sajaukšanos jaunā etnosā.
Izslēdzot Kizilkobas senkultūras novadus, kuri ir vāji izpētīti, pārējā Dujdaures daļā ir zināmi 24 zemkopības un piemājas lopkopības kopienu ciemati, kuri veidoja 4 konglomerācijas ar savu kalendāra svēto kalnu katrā konglomerācijā.
Par Kizilkobas senkultūru būti sakāms tik daudz, ka tā bija bronzas laikmeta beigu un dzelzs laikmeta sākuma (1000. - 600. g. p. m. ē.) senkultūra, kas bija līdzīga Kobanas senkultūrai Ziemeļkaukāzā, ietvēra pelazgu Mīnoja senkultūras elementus, bet cariskajā Krievijā 1905. g. izdotajās etniskajās kartēs šīs senkultūras apgabalā tika atzīmēts, ka tur esot dzīvojuši pelasgi, kuri, acīm redzot, ieceļoja kuģos no Mazāzijas kolonijām pēc Trojas sagraušanas.
Šajā teritorijā nebija helēņu polišu. Tā nebija pakļauta ne Bosforas valstij, ne Bizantijai, jo būtībā bija kalnu novads ar grūti pieejamiem, lieliem Mīnoja senkultūras tipa akmens cietokšņiem, kuri ar tā laika kara vešanas tehniku bija neieņemami.
Domā, ka piekrastē ir bijusi kāda senāka pelasgu apmetne jeb tirdzniecības punkts, no kura esot sākusies Pelasgijas eksporta preču, tai skaitā gliemežnīcu Spondylus*, obsidiāna darba rīku, šķirnes kviešu un piena lopu ieplūšana Austrumeiropas tirgū. Tādā gadījumā tas ir bijis Dzintara ceļa dienvidu atzara galvenais krustpunkts.
Pelasgu apdzīvotā kalnu teritorija ir bijusi pakļauta dabas stihijām un tagad ir ģeogrāfiski izmainījusies, kālab arheoloģiski vēl nav pilnīgi izpētīta. Varbūt nākotnē tiks rasts apstiprinājums vai noliegums šīm hipotēzēm (skat. arī 7.§.)
Jauktā tipa senkultūra neatšķīrās no lejiešu un Meotijas senkultūrām, izpaudās kā šo senkultūru konglomerāts, kas liecina, ka Dujdaurē bija ienākuši gan sindi, gan lejieši, sajaukdamies savā starpā.
* Sastopama vienīgi Egejas jūrā (Poseidonijā)