Par Kobanas senkultūru tika nosaukts Kobanas kapulaukā Ziemeļa Osetijā 1969. gadā atklāto senlietu klāsts, kas raksturo Sindīkas materiālo kultūru bronzas laikmetā un dzelzs laikmeta sākumā laikā no 20. līdz 10. gs p. m. ē.
Kobanas senkultūras uzkalniņu kapulaukos tika atklāti:
z bronzas cirvji, dunči, zirga lietas, aproces, gaužām baltiskas saktas, aproces, slēžu jostu elementi, liels daudzums kakla riņķu, rotadatas, deniņu piespraudes, spirāliskas saspraudes, ralu lemeši (uzgaļi);
z apbedījumi zem 0,5 - 1,5 m augstiem kapu kalniņiem akmens šķirstos, ap kuriem apliktas akmeņu spirāles, guļbūvēs un vienkāršās līdzenumu kapu bedrēs, kurās mirušie guldīti saliekti, galvu pret saules lēktu, uzbārstot sarkano minerālo kāsu, pārsedzot kapu bedri ar akmens plāksnēm, kurās iegravētas spirāles, vērša un auna zvaigznāju simboli;
z apbedījumi dabīgās alās upju piekrastēs, kur krāvuši krāšņas, pašu taisītās un importētās urnas ar mirušo pelniem, klāt liekot mirušā svētku apģērbus ar rotām;
z ļoti grezni metāla mākslas darbi.
Sindīkā ir bijuši plaši zemkopības un piemājas lopkopības kopienu ciemati upju un ezeru ielejās, kuros ir atrastas krama kalšanas, podniecības, metālu kausēšanas un kalšanas, kā arī juvelieru darbnīcas, lieli un augsti Raganu svētkalni, zem kuriem atrasti bronzas, zelta un sudraba senlietu depozīti, akmens un bronzas kapļi, lemeši, akmens dzirnas, šķēpu un bultu gali, cirvji.