Turpinājums9. Sindika jeb Sindaure
Tā bija sena ķēniņvalsts, kurā iegāja sindu apdzīvotie novadi Azovas jeb Meotijas ezera un Melnās jūras jeb Ponta Kaukāza kalnu piekrastē, Ziemeļkaukāza un Priekškaukāza novadi, Kolhida, novadi gar Ponta piekrasti līdz Turcijai. Sindikas Jūrmalas apmetnes ir atklātas pat Armēnijā, Ponta dienvidu piekrastē, kur tās pārgāja hetu apmetnēs un Kurdistānā. Sindika bija Zelta aunādas apgabals, kuram bija sava labi attīstīta zemkopība, lopkopība, zelta, sudraba, bronzas un dzelzs metalurģija, vienīgi sudrabu ieveda no Hattijas, zeltu - no ariešu kopienām, bet pārējie metāli bija pašiem savi, izrakti Kaukāza kalnos (varš, alva, dzelzs). Tāpēc Sinddaure tā pievilka "zelta auna ādas" tīkotājus.
Kaukāza kalnu apvidos, atskaitot Kuras un Araksas baseinu - alānu kopienu teritorijas, ir zināmas aptuveni 70 sindu eneolita zemkopības un piemājas lopkopības kopienas Krasnodaras novadā, Abhāzijā, Ziemeļosetijā, Grūzijā, Armēnijā, Ponta dienvidaustreņa stūrī Turcijā. Kalnu novadu ziemeļaustreņa daļā ir zināma vienīgi Giņčī kopiena Dagestānā.
Kuras un Araksas baseinā (Azerbaidžānā) atrastās alānu kopienas ir pastāvējušas kopš 5630. g. p. m. ē. un ir labi datētas. Sindu kopienām ir tikai viens precīzs gadskaitlis Abhāzijas Mačarskas kopienai - 3900. g. p. m. ē. (122), kaut gan pirmā apmetne Osetijā ir radusies jau 10. g. tk p. m. ē..
Sindaures sindi dzīvoja Kolhidā un gar Melnās jūras dienvidu rieteņa piekrasti līdz Hattijai (hetu valstu konfederācijai), Armēnijā, sajaucās ar alāniem, kas apdzīvoja Kuras upes baseinu, kuri, spriežot pēc senkultūras savdabības, bija pārdzīvojuši pēdējā apledojuma beigas Kuras upes plakankalnēs un tāpēc atšķīrās gan no ariešiem, gan, erjiem, gan sindiem, armēņiem (hajiem) un hetiem - saviem kaimiņiem, taču piederēja baltu kopībai gan pēc izcelsmes, gan arī ar kultūras iezīmēm, valodu.
Stāstot par sindu aiziešanu tālāk pasaulē, būs lietderīgi pakavēties pie vārda art savdabīgajām izrunām. Visu izlokšņu pamatā bija ide *ar(e)-ti 'art', no kā prūšu artoys "arājs', Vidusāzijas ariešu un normaņu erja '(es) aru', Irānas sindariešu irja '(es) aru', Aizkaukāza sindu armju '(es) aru', Mezotāmijas ariešu un pelasgu aara 'sēta, lauku īpašums, aramzeme', hetu artija 'aramzeme', ligūru arē 'tīrums jeb aramzeme', leišu árti 'art', umbru arāre '(es) aru', tohru a āre 'arkls', t.i., katrā novadā ir bijusi sava izloksne, no kurām par vecākajām uzsata hetu Anitas pavalsts valodu, kas nebūs gan precīzi teikts, jo pētījumi rāda, ka Anitas pavalsts heti ir radušies, saplūstot pelasgiem ar sindiem un Mezopotāmijas ariešiem. No pēdējiem arī būs nācis priekšstats par hetu valodu senumu, jo Mezopotāmijas arieši atdalījās jau apledojuma beigās no protobaltiem un savukārt jaunos jedzienus zemkopība aizguva no hetiem un pelasgiem. Tādējādi šis vērtējums vēlreiz apliecina baltu civilizācijas cilšu nešķiramo vienveidību pēc 4. g. tk p. m. ē.