Turpinājums

3. Gubskas senkultūra

Kāda daļa protobaltu bija bēguiši no sala briesmām Austrumeiropā pāri Kaukāza kalniem un atstājusi savdabīgas senlietas, kas nosauktas par Gubskas senkultūru, kuras tuvāks raksturojums ir dots pielikumā. Tā bija pastāvējusi neilgu laiku un raksturo periodu, kad cilvēkiem nebija pieejam krams. Tāpēc Imeretijas senkultūras apmetņu vietās parādījās kaula un raga darbarīki.

Par tipiskam Gubskas senkultūras senlietu atradnēm uzskata Gubskas un Ahštiras alu apmetnes, kas pastāvējušas tikai 16800. g. p. m. ē. nepilnu gadu Tā bija Austrumeiropas protobaltu Virma pēdējā glaciālā perioda senkultūra, kas rādīja ceļu, pa kādu nākamo Ŗieteņa Āzijas ariešu senči nokļuva no Eiropas Irākā.

Kāda ģimene bija pārcietusi apledojumu Krimas pussalas Ireņas apmetnē, bet tas jau ir 2. st temats, stāsta par rošiem jeb rūtiem.