Lāčašēnas senkultūra

Lāčašēnas senkultūra (3. g. tk p. m. ē. - 4. gs m. ē.) bija izplatīta Armēnijā, Kolhidā, citās vietās Melnās jūras piekrastēs, Kurdistānā, Hattijā (Turcijā), Irānā, Krimā u.c. vietās. Nosaukta pēc Sevana ezera piekrastes Lāčašēnas ciemata. Lāčašēnas senkultūra bija pelnījusi Zelta aunādas vārdu, jo tās pieminekļos atrada:

   sudraba un zelta, bronzas un koka, tāšu un glazētās keramikas, stikla un terakotas⁴⁰ traukus ar krāšņiem ģeometriskiem rakstiem; keramikas (terakotas un glazētās), stikla, gliemežnīcu, pērļu, metāla bumbulīšu, veltnīšu un sīku figūriņu, emaljas un Baltijas dzintara krelles;

   daudzu un dažāda lieluma zemkopības un piemājas lopkopības (aitas, liellopi, zirgi) kopienu ciematus upju ieplakās un ezeru piekrastēs, kuru krāsmatās atrastas noliktavu bedres ar pārakmeņotiem kviešiem, auzām, miežiem, prosu, rudziem, zirņiem, vīnogu, aprikozu un citu subtropu augļu kauleņiem un sēklām, mājlopu kauliem, kā arī bišu koku lauskas ar vaska paliekām, lielu daudzumu krama un vulkāniskā stikla laivas formas kapļu un cirvju, bronzas cirvjus un ķeltus, lemešus, izkaptis, sirpjus, krāšņi rotātus šķēpu galus, muftas kara cirvjus ar figurāliem pietes veidojumiem;

   no kosmiskā dzelzs kaltas rotaslietas un nažus;

   cēluši virszemes un puspagraba stabu karkasa kleķa celtnes ar divpusēji slīpiem niedru un salmu jumtiem, kā arī trilitu⁶⁵ tipa akmens bluķu celtnes, nocietinājumus, lāča svētkalnus (arī Lāčašenā) un observatorijas kalnos;

   ripu riteņu divasu divjūga ores ar dīselēm, dīseles vienass divjūga kaujas un sacīkšu ratus;

   oru un ripulāru (vienass ratu) bronzas modeļus, sieviešu, vēršu un aunu, zalkšu, krupju, vanagu un pūču bronzas un zelta figūriņas;

   uzkalniņu skeletu kapu laukus, kuros mirušie guldīti kā Kobanas senkultūras laikā, bet bronzas laikmeta beigās sākusies mirušo kremācija,- urnas novietoja apakšzemes guļbūvēs, dolmenos, kā arī dabīgās alās.