3. st. Skaidrojumu 6. turpinājums

³⁷ Dneper − pamatā ide *dei- ‘griezties, virpuļot, spoži mirdzot un laistoties saulē (par upi)’ + plašu nozīmju laika ģiedums *dn- krievu dņej ‘dienas, dienās’ + *peri ‘pāri, caur, prom no kaut kā uz kaut kurieni’ kā sudāvu par, prūšu per.

³⁸ Drūguča − nosaukums acīm redzami ir nācis no ide *dhrough- 'uzdrīkstēties, būt citam, atšķirtam’, kas saskan ar teikas motīviem par sudāvu izcelsmi, no kā draudze ‘(citu, atsvešinājušos) bars, pulks, pūlis’, ide *dreug- ‘izturēt, izdzīvot, noturēties” un ide *drou- ‘koka baļķi, stabi, dēļi’, kas raksturo pāļu celtnes, tā kā šajos nozīmju attīstījumos ir ielikta visa sudāvu etniskā vēsture. Tā, piemēram, no šī paša ide *dhroughs nāca krievu drova ‘malka, malkas pagales’ un drugoj ‘cits, svešs, ne mūsu’, leišu draugas ‘draugs, biedrs’, latviešu draugs ‘ne savs, cits, svešs, bet labs cilvēks’, draudzība ’izpalīdzība, atbalsts’, valāgu dreugt ‘izturēt, būt stipram’, prūšu draugiwaldūnen ‘līdzmantinieki, to, otro, citu radinieku mantinieki šai mantai’, ariešu druxš ‘dēmoniska būtne, ļaunuma iemiesojums’, sudāvu jauno kaimiņu poļu un čehu druh ‘draugs, cīņu biedrs’ (tagadējā nozīmē), kas būtu pieņemamāka nozīme, jo viņu valodu pamatā bija sembru un sudāvu valoda. Teikto varētu papildināt tādi vārdi, kā drāzt, drava ‘dobums bišu kokā’, draust ‘draudēt’ u.c., kas rāda sarežģītu nozīmju vēsturisko attīstību, no kurām mūsdienu latviešu valodā ir palicis pāri mazumiņš.

³⁹ Līvzeme – līvu cilšu apdzīvotās teritorijas Sāmsalā, Vidzemē, Kurzemē, kopējais nosaukums, no kā Liflande, Livonija. Pirmie vācu tirgotāji un bīskaps Alberts sastapās ar līviem, nevis latgaļiem vai kuršiem, kurus svētie tēvi tā arī ilgu laiku nespēja vai nevēlējās atšķirt – tie visi bija tikai pagāni. Tāpēc Latviju un Igauniju nosauca kopīgā vārdā par Livoniju (“Līvu zemi”). Kā domā daži valodnieki, sakni *li- esot lietojuši ligūri un pelasgi nozīmē 'debesis'.