Turpinājums

8. Apmetnes Azovas

ezera piekrastē

Radziņiem blakus, rītausmas pusē dzīvoja Elizabetes Besergenovas apmetņu dzimtas, bet pret rieteni apmetās Samsonovas, Obrivas, Jaunazovskas apmetņu jaunās ģimenes, pret ziemeli atradās un Radziņu grupā iegāja Matvejkalna, Amvrosijevkas, Jaunkļimovkas, Baltjāras, Antonovkas, Aleksandrovkas (Kostjonki IV), Petrovkas un Marjanovkas apmetnes. Tātad Radziņos iegāja pavisam 18 apmetnes, kuru inventāru raksturoja Imeretijas senkultūras senlietas, 11 apmetnes bija celtas aptuveni 30. g. tk p. m. ē., pārējās - aptuveni 20. g. tk p. m. ē. (141).

Vislabāk ir izpētīta Akmeņainās senās gravas apmetnes Rostovas pie Donas guberņā, tagad neesošas Akmeņupes senās gravas kraujā. Šī upe ietecēja Mirušajā Doņecā - kādreizējā Donas upes vecajā gravā, kur tolaik ir bijis jūraslīcis. Tur atklāja garu apmetņu rindu gar visu seno gravu vairāku kilometru garumā, kādas 15 - 17 pavārdu vietas. Dažām pavārdu vietām bija pirmajā periodā veidojies kultūrslānis, bet citām virs bieza sanesuma ieža bija uzklājies ceturtā perioda (pēcplūdu) kultūrslānis (kādas 2 vai 3 vietās).Apakšējais kultūrslānis bija 10 - 15 cm biezs, vienveidīgs, saturēja Imeretijas senkultūras un Kostjonku senkultūras jaukta tipa senlietas, tostarp 2340 izmeklēti skaistu dažādas formas nukleju, lielu daudzumu krama šķembu un retušēšanas zvīņu, no nukleju kodoliem izkaltus pagarus cirvjus, tostarp cirvjus, kuriem viens gals bija konisks un kalpoja par urbi, no diska nuklejiem radiāli atskaldītos ķīļveida kasīkļus un nažus, kādi bija arī Kostjonku senkultūras apmetnēs (443).

Tātad Kostjonku senkultūras rašanās un noturīgo minerālo krāsu iegūšanas mīklas tika atminētas šajos atklājumos. Šīs apmetnes it skaidri iezīmēja ceļu uz Polāro pirmdzimteni: galvenā priekšpulka ceļš veda gar tagadējo Donas upi, jeb Volgas upes, t .i., Sārasvāti, labo krastu, jo arī Donu uzskata par epipaleolita upi kā Sindu. Par šo pakāpenisko pārbīdi pret ziemeli liecina seno apmetņu daudzskaitlīgais izvietojums Ziemeļu Doņecas piekrastēs (86).