Kostjonku senkultūra
Kostjonku I jeb Voroņežas guberņas Poļakova* apmetnes apakšējais kultūrslānis bija radies 23418. g., pārklājies ar plānu nosēdumu kārtu un pēcāk turpinājies 19716. g. p. m. ē.
Kostjonku II jeb Voroņežas guberņas Zamjatina* apmetnes vienīgais un ļoti plānais kultūrslānis bija radies 14344. g. p. m. ē., ātri pārklājies ar biezu sanesumu kārtu, daļēji nogruvis, izskalots, bet jaunā kultūrslāņa nepārtrauktā kārta sākusies tikai 11018. g. p. m. ē., turpinājusies līdz mūsdienām.
Kostjonku VIII jeb Telmanovkas apmetnes apakšējais kultūrslānis bija sācis veidoties 26470. g. p. m. ē., pastāvēja līdz 19370. g. p. m. ē., pārklājās ar biezu ūdens sanesumu kārtu, atjaunojās neolitā;
Kostjonku XI jeb Anosova8 apmetnes vienīgais un nepilnu 1 cm biezais paleolīta kultūrslānis, kurš bija daļēji izskalots un nogruvis, pastāvēja 13520. g. p. m. ē. un neatjaunojās vairs.
Kostjonku XII jeb Volkova* apmetnes daudzkārtainā un sanesuma iežiem starpaustā kultūrslāņa pašā apakšā kāds apdedzis kauls uzrādīja sākumu 32420. g. p. m. ē., ko varētu uzskatīt par pirmo shuliešu apmetni, kurā tie sastapās un sapārojās ar austrumniekiem, jo šajā apmetnē bija apbedījumi, kuros atrada abu cilvēku tipu galvaskausus, vecākās senlietas piederēja Imeretijas senkultūrai.
Kostjkonku XIV jeb Markinkalna apmetnes apakšējā kultūrslāņa pašā apakšā kāds apdedzis kauls sniedza datējumu 26913. g. - 25080. g. p. m. ē., bet virs tā bija palu ūdeņu sanesta, gandrīz 1 m bieza sterilo iežu kārta, virs kuras 18620. g. p. m. ē. radies jauns kultūrslānis, kas pastāvējis īsu laiku.
Kostjonku XV jeb Gorodcova* apmetnes vienīgais kultūrslānis bija radies 23270. g. p. m. ē., bija plāns, saturēja tikai Kostjonku senkultūras senlietas.
Kostjonku XVI jeb Ugļanskas apmetnes vienīgais kultūrslānis bija radies 23370. g. p. m. ē. un saturēja tikai Kostjonku senkultūras senlietas.
Kostjonku XVII jeb Spicina* apmetnes vienīgais kultūrslānis radās 30420. g. un bez pārtraukumiem pastāvēja līdz 25470. g. p. m. ē., pēc tam neatjaunojās. Apbedījumā atrada Klasiskā Kromaņonas cilvēka jeb protobalta galvaskausu.
Kostjonku XIX apmetnes kultūrslānis pastāvēja no 17920. līdz 15620. g. p. m. ē., pārklājās ar bieziem sanesumu iežiem, virs kuriem neatjaunojās vairs.
Kostjonku XXI jeb Gumeļinskas apmetnes III (apakšējais) kultūrslānis bija pastāvējis 20440. g. - 19620. g. p. m. ē., ticis pārklāts ar sanesuma iežiem 50 cm biezumā, virs kuriem 1520. g. p. m. ē. bija radies ļoti plāns 2. kultūrslānis, bet to klāja jau biezāka sanesumu kārta, 3. kultūrslānis bija radies pēc 10250. g. p. m. ē.
Pārējās apmetnēs (Kostjonki 3 - 7, 13, 18, 20) mērījumi nav veikti, apmetņu vecums noteikts stratigrafiski9 (23. - 20. g. tk p. m. ē.), apmetnes pastāvējušas tikai pēdējā apledojuma priekšspēles laikā, bet nav atjaunojušās (443).
z Viena atskaldes laukuma prizmatiskie, koniskie, šķība leņķa un diska veida nukleji, to dažādie varianti;
z palielas plāksnītes, kuras atskaldīja no viena atskaldes laukuma prizmatiskajiem nuklejiem, un to fragmenti kā galvenā morfoloģiskā forma;
z plakanās retušas nebija;
z šaurleņķa trīsstūra formas naži un kasīkļi ar piesi;
z otrējā apstrāde ar gareniskās un radiālās atskaldīšanas paņēmienu no nukleja atšķeltas plāksnītes un ķīļi bez retušas;
z galvenie griežamie rīki − sīki krama plāksnīšu naži, kuri bija līdzīgi Kapsas, Shulas, Baradosas un Imeretijas senkultūru mikrolitiem, tajā skaitā naži ar noapaļotu muguriņu (lielā daudzumā), aplauztas plāksnītes, kam stūri bija noasināti vai arī tām bija aplauzts piesis, t. i., tie skaidri norāda, ka senkultūras sākums ir meklējams Kurdistanā;
z daudzskaitlīgi pārstāvēti divu malu naži un kasīkļi, kas retušēti no abām pusēm, it bieži atstājot zobainu asmeni;
z reti atrodami ķīļa veida kasīkļi;
z no koniskā nukleja atskaldīti ķīļa cirvji;
z no cilindriskas sagataves izkalti koniskie urbji un īleni;
z kasīkļu daudzums nepārsniedza 12 %.
_______________________________________
* skat. 8. paskaidrojumu (atradēju vārdā nosaukti objekti)