Kostjonku senkultūra
Kostjonku I jeb Voroņežas guberņas Poļakova*
apmetnes apakšējais kultūrslānis bija radies 23418. g., pārklājies ar plānu nosēdumu
kārtu un pēcāk turpinājies 19716. g. p. m. ē.
Kostjonku II jeb Voroņežas guberņas Zamjatina*
apmetnes vienīgais un ļoti plānais kultūrslānis bija radies 14344. g. p. m. ē.,
ātri pārklājies ar biezu sanesumu kārtu, daļēji nogruvis, izskalots, bet jaunā
kultūrslāņa nepārtrauktā kārta sākusies tikai 11018. g. p. m. ē., turpinājusies
līdz mūsdienām.
Kostjonku VIII jeb Telmanovkas apmetnes
apakšējais kultūrslānis bija sācis veidoties 26470. g. p. m. ē., pastāvēja līdz
19370. g. p. m. ē., pārklājās ar biezu ūdens sanesumu kārtu, atjaunojās neolitā;
Kostjonku XI jeb Anosova8 apmetnes vienīgais un nepilnu 1 cm biezais
paleolīta kultūrslānis, kurš bija daļēji izskalots un nogruvis, pastāvēja
13520. g. p. m. ē. un neatjaunojās vairs.
Kostjonku XII jeb Volkova*
apmetnes daudzkārtainā un sanesuma iežiem starpaustā kultūrslāņa pašā apakšā
kāds apdedzis kauls uzrādīja sākumu 32420. g. p. m. ē., ko varētu uzskatīt par
pirmo shuliešu apmetni, kurā tie sastapās un sapārojās ar austrumniekiem, jo
šajā apmetnē bija apbedījumi, kuros atrada abu cilvēku tipu galvaskausus,
vecākās senlietas piederēja Imeretijas senkultūrai.
Kostjkonku XIV jeb Markinkalna apmetnes
apakšējā kultūrslāņa pašā apakšā kāds apdedzis kauls sniedza datējumu 26913. g.
- 25080. g. p. m. ē., bet virs tā bija palu
ūdeņu sanesta, gandrīz 1 m bieza sterilo iežu kārta, virs kuras 18620. g. p. m.
ē. radies jauns kultūrslānis, kas pastāvējis īsu laiku.
Kostjonku XV jeb Gorodcova*
apmetnes vienīgais kultūrslānis bija radies 23270. g. p. m. ē., bija plāns,
saturēja tikai Kostjonku senkultūras senlietas.
Kostjonku XVI jeb Ugļanskas apmetnes
vienīgais kultūrslānis bija radies 23370. g. p. m. ē. un saturēja tikai
Kostjonku senkultūras senlietas.
Kostjonku XVII jeb Spicina*
apmetnes vienīgais kultūrslānis radās 30420. g. un bez pārtraukumiem pastāvēja
līdz 25470. g. p. m. ē., pēc tam neatjaunojās. Apbedījumā atrada Klasiskā Kromaņonas cilvēka jeb
protobalta galvaskausu.
Kostjonku XIX apmetnes kultūrslānis pastāvēja no 17920. līdz
15620. g. p. m. ē., pārklājās ar bieziem sanesumu iežiem, virs kuriem
neatjaunojās vairs.
Kostjonku XXI jeb Gumeļinskas apmetnes III
(apakšējais) kultūrslānis bija pastāvējis 20440. g. - 19620. g. p. m. ē., ticis pārklāts ar
sanesuma iežiem 50 cm biezumā, virs kuriem 1520. g. p. m. ē. bija radies ļoti plāns
2. kultūrslānis, bet to klāja jau biezāka sanesumu kārta, 3. kultūrslānis bija
radies pēc 10250. g. p. m. ē.
Pārējās apmetnēs (Kostjonki 3 - 7, 13, 18, 20) mērījumi nav veikti, apmetņu
vecums noteikts stratigrafiski9 (23. - 20. g. tk p. m. ē.), apmetnes pastāvējušas
tikai pēdējā apledojuma priekšspēles laikā, bet nav atjaunojušās (443).
z Viena atskaldes laukuma prizmatiskie, koniskie, šķība leņķa un diska veida nukleji, to dažādie varianti;
z palielas plāksnītes, kuras atskaldīja no viena atskaldes laukuma prizmatiskajiem nuklejiem, un to fragmenti kā galvenā morfoloģiskā forma;
z plakanās retušas nebija;
z šaurleņķa trīsstūra formas naži un kasīkļi ar piesi;
z otrējā apstrāde ar gareniskās un radiālās atskaldīšanas paņēmienu no nukleja atšķeltas plāksnītes un ķīļi bez retušas;
z galvenie griežamie rīki − sīki krama plāksnīšu naži, kuri bija līdzīgi Kapsas, Shulas, Baradosas un Imeretijas senkultūru mikrolitiem, tajā skaitā naži ar noapaļotu muguriņu (lielā daudzumā), aplauztas plāksnītes, kam stūri bija noasināti vai arī tām bija aplauzts piesis, t. i., tie skaidri norāda, ka senkultūras sākums ir meklējams Kurdistanā;
z daudzskaitlīgi pārstāvēti divu malu naži un kasīkļi, kas retušēti no abām pusēm, it bieži atstājot zobainu asmeni;
z reti atrodami ķīļa veida kasīkļi;
z no koniskā nukleja atskaldīti ķīļa cirvji;
z no cilindriskas sagataves izkalti koniskie urbji un īleni;
z kasīkļu daudzums nepārsniedza 12 %.
_______________________________________
* skat. 8. paskaidrojumu (atradēju vārdā nosaukti objekti)