Turpinājums

5. Matvejevkurganas apmetnes

Nākošā apmetņu grupa bija krietni aizvirzīta prom no Kubaņas grupas pret ziemeli, Doņecas apgabalā, kur satek Beļeņkajas un Kazeņtorecas upes. Vietā, kur Taganrogas līcī ietek Miusas upe, L.Križevskaja 1973. g. atklāja slaveno Matvejevkurganas paleolīta arheoloģisko pieminekli, veselu ciematu ar labi saglabājušos mītņu paliekām, pēc kurām varēja spriest, kā cilvēki dzīvoja.

Matvejevkurganas mītnes izdevās rekonstruēt gandrīz pilnīgi, jo viena no tām bija cietusi ugunsgrēkā, bet pārogļotā koksne esot labi saglabājusies māla sanesumu iezī 2,85 - 2,6 m dziļumā. Atrada vairākas ugunskuru vietas, ap tām aplī vai iz liekti izvietoto lielu mītņu paliekas - katrā 4 - 6 ugunskuri, tik pat daudz ģimeņu. Tās veidotas kā slieteņi no kārtīm, kas balstītas uz zemē ieraktiem stabiem un atgādināja vēlākās baltu stāvbaļķu mītnes (120).

Mītnes konstrukcija bijusi tam laikam visai sarežģīta un atjautīgi būvēta. Sevišķi pārsteidz rūtu pielietojums. Par rūti jeb rūtu senlaikos sauca niedru vai klūgu pinumu, kuru no abām pusēm apmeta ar māliem, kam piejauktas asinis.

Kompleksā bija 3 mītnes, kuras savienoja rūtīm klāti kājceliņi. Visai iespējams, ka pāri celiņiem bija uzcelta nojume. Divas lielās mītnes bija 10 - 12 m garas, viena - apaļa, 3 m rādiusā. Zem rūtīm bija ādu pārklājs siltumam un ūdens aizturēšanai. Jumtā bija caurums dūmu un sutas aizvadīšanai. Cauruma malas bija pārklātas ar apdedzinātu mālu kārtu. Blakus pavārda bedrei atradās noliktavas bedre produktu rezervēm. Tajā atrada lielu dzīvnieku kaulu paliekas Atkritumu bedre atradās ārpusē, netālu no mītnēm, upes piekrastē.

Aiz mītnēm uzgāja bedri, kurā atrada akmens rīku sagataves, akmens lauskas un pāris akmens bluķu. Tā ir bijusi akmeņkaļa darbnīca. Tai blakus atrada milzīga dobta ozolkoka bluķa paliekas. Domā, ka bluķi izmantojuši par trauku vai arī grebuši laivas - vienkočus.

Gandrīz blakus Matvejevkurganas I apmetnei, Miusas upes augšējā terasē atklāja citu apmetni. Krastmalā atrada māla ieguves bedri keramikas plāksnēm un to apdedzināšanas ugunskura vietu. Tur pat atrada māla plāksnītes ar sievietes silueta ieskrāpējumu, 9 rindām bedrīšu, ik pa 12 bedrītēm rindā.

Augšējā terasē lielāka laukuma vidū ir ilgstoši kurinājuši ugunskuru. Nelielā attālumā no tā, lokveidā izvietoti, stāvēja skaldīta akmens menhiri ar garo galu zemē kā šūpakmeņi. Bluķos bija iegravētas nesalasāmas zīmes (111).

10. attēls. Matvejevkurganas I mītnes austrumu gala shēma: 1 - nostiprināšanas akmeņi; 2 - velēnu pārsegums; 3 - apdedzinātas māla plāksnes ar klūgu pinuma karkasu (rūtes); žagaru pārsegums un sienu pamata klājums no kārtīm (5 - 10 cm) un stabiem (20 - 35 cm); 4 - žagaru un klūgu (1 - 2 cm) apakšējais jumola karkass; 5 - balsta stabi (20 - 35 cm); 6 - ādu pārsegums zem rūtēm; 7 - noliktavas bedre, kuras sienas klātas ar apdedzinātu mālu kārtu; 8 - ugunskurs ar akmens grebuma katlu vārīšanai; 9 - vai niedru pinuma šķērssiena; 10 - šķērssienas un griestu balsti; 11 - guļvietas; 12 - grāvītis ūdens novadīšanai. Mītnes grīda klāta ar apdedzināta mālu kārtu. Mītne iedziļināta 0,5 - 0,7 m dziļā bedrē, kas izrakta uzkalniņa nogāzē. Tā bijusi krietni izstiepta. Blakus citas mītnes, kas savienotas ar apdedzinātu rūtu celiņiem.

Sagavas senupes gultnes kraujās, trijās dažāda augstuma terasēs atrada apmetnes, kuras pastāvējušas vismaz kopš 30. g. tk p. m. ē. Katra Sagavas apmetne aizņēma ap 0,6 āra lielu platību.

Matvejevkurganā ir dzīvojuši mamutu, sumbru, briežu, lāču un alu lauvu mednieki, - šo dzīvnieku kaulus atrada lielā vairumā katrā apmetnē.

Gaļas žāvēšanas un apdūmošanas vietas atrastas divās vietās. Tās bija bedres, kuras aplikta ar keramikas plāksnēm - rūtām⁷. Apdarinātos jēlās gaļas gabalus ir likuši bedres klonā. Bedri ir pārklājuši ar baļķiem, bet virs baļķiem sakrāvuši akmeņus, virs akmeņiem kūruši ugunskuru.

Akmens krāvums neļāva baļķiem sadegt pilnīgi, bet starp tiem bedrē nāca karstums, suta un dūmi. Sārts, acīm redzot, arī nav kurts pārāk liels, jo pelnu segums bija neliels un ogļu paliekas ar baļķu apdeguļiem labi saglabājušās. Toties kurināts ir ilgi, pamatīgi un daudzkārt. Nezināmu iemeslu dēļ pēdējais gaļas sērums netika izņemts, proti, bedres dibenā atrada mamuta, savvaļas zirga un alu lāča kaulus (111).

Darbarīku darbnīcas bija atsevišķas nelielas būdas, kuru durvju priekšā atrada lielu kaudzi krama atšķilu, sagataves, gatavus izstrādājumus un lauskas, kā arī akmens šķiltavas, apaļīgus ripuļus ar sarkanas krāsas paliekām, trīsstūra prizmas, piestas, nuklejus. Šos atradumus atzina par līdzīgiem Imeretijas senlietām (120).