Krievi jāja, zirgi zviedza, meitas muka priedienā.
Ņem, brālīti, sūdu dakšas, tiec krievam panabē,
Lai tā krieva stabulīte ne ceļama neceltos, −
Kam tas ciema bārenīti piesasmēja piedarbā...
3.17. pastāsts
Burti un krievi
Burti cēla žogus ap laidariem, lai meža zvēri nesaplosa mājlopus. Žogu nebija ne pret alāniem, ne sibīriem, ne sarmatiem, ne huņņiem, ne arī pret hazāriem, bulgāriem, ungāriem, mordoviešiem un pečeņegiem, bet mūsu ēras 10. gs žogus un dubultas aizsardzības fortikācijas uzcēla pret rieteni, pret Kijevu, Čerņīgovu, kad Koenugardu iekaroja slovēņi un uzsāka nepieteiktu karu pret lejiešiem un tamboviem.
Tātad burti zināja, kas viņiem bija sagaidāms no rieteņa puses. Kā nu nezināt, ja tur pat kaimiņos atradās vīkingu Rostofas cietoksnis, kurā saimniekoja slovēņi, bet tos pēc arābu ceļotāju un tirgotāju rakstiem burti, alāni un hazāri turēja aplenkumā, atvēlēdami ceļu vienīgi pa Donu uz Azovas jūru.
Līdz 9. gs burti dzīvoja saticībā un mierā ar visām ciltīm. Tāpēc viņus apgāja sarmati un huņņi, Volgas bulgāri un somugru ciltis, hazāri un pečeņegi, maģāri un citi atnācēji no tālienes. Par burtu jaunākiem kaimiņiem, ar kuriem tie dalījās maizes kumosā, bija labi zināms: pret dienvidiem - alāni un pečeņegi, pret ziemeli − mordvini un bulgāri, pret saullēktu - hazāri. Vīkingi nāca un brauca garām Mēness pilsētai, protams, iebruka arī burtu kopienās, notika sadursmes, laupīšanas, kas pārskrēja pāri, bet krievu kņazu družīnu parādīšanās Burtijā tūliņ pēc vīkingiem izsauca karus.
Kuru sadaļu lasīsim?
1.Pirmais un otrais karš pret iebrucējiem