1. Himeras tēvs Baāls
Šumēras himeru kādā Mezopotāmijas Šumopakas novada potāmijā4 radīja kāds Natufas senkultūras cilšu priesteris, pirmā monoteisma dibinātājs Baāls, pēc umbru ierosinātās un vadītās pirmās Mezopotāmijas purvu nosusināšanas un hetu ierosinātās un vadītās zemju apūdeņošanas sistēmu ieviešanas senās Ūras pilsētas apkaimē aptuveni 3500. g. p. m. ē., kas bija ļoti darba ietilpīga tehnoloģija, kura izsauca apķērīgā Baāla iedibināto verdzību. Pirmo reizi cilvēki kļuva par preci un darba rīku bez jebkādām tiesībām.
Baāls bija radījis ārēji pievilcīgu reliģijas mācību - pirmo monoteismu kā savu ideoloģisko nostādni, aiz kuras apslēpt patiesību. Šī mācība kļuva par visbriesmīgāko reliģiju, kāda vien ir pastāvējusi un pastāv cilvēku sabiedrībā. Tās pamata mērķis bija turēt cilvēkus pastāvīgās māņticīgās balēs un pakļautībā Baālennam, lai tos piespiestu viņam kalpot bez darba samaksas. Baālennam izdevās savervēt sev 12 mācekļus, no katras šumēru kopienas pa vienam, kuri izplatīja viņa mācību un radīja nelielu Baālenna draudzi, kas patiesībā kļuva par Baāla ģimenes vergiem. Pēc savas nāves Baālenns kļuva par paša radīto dievu, kuru nosauca par Baālu. Baālam uzcēla templi virs vietas, kur no sena vulkāna kalderas virszemē iznāca nafta un deggāze, kas aizdegās no zibens. Tā radās milzīga krāsns ar mūžīgo uguni − Baāla sludinātā vienīgā zemes un debesu dieva Baāla valstības vārti, kuros Baāla dēli un mācekļi vardarbīgi iemesta nepakļāvīgos, par vergiem kļuvušos cilvēkus, bet vēlāk nāca paradums ziedot šim dievam līdz 100 cilvēkiem katru dienu, pasludinot tos par plūdu un sausuma rašanās vaininiekiem un upuriem dieva dusmu mazināšanai.
Baāls iedibināja jaunu sabiedrisko kārtību, kurā bija noteikts, ka dievs esot pasludinājis sievietes par nešķīstām, kālab tām nevarot būt nekādu tiesību un esot jākalpo saviem vīriem un kungiem, ka katrs vīrietis var turēt tik verdzeņu, cik viņš spēj uzturēt. Tā Baāla 12 dēli kļuva par ātri vairojošos 12 šumēru cilšu pirmajiem tēviem. Tā kā vecākie Baāla dēli skaitījās "dievam" mīļāki, tie turēja savus mācekļus un viņu ģimeņu locekļus par vergiem. Tā arī sākās vergturība, kas pārauga vergturības sistēmā.
Mēģinādami labot šo netaisnību un juzdami žēlumu gan pret upuriem, umbri, pelasgi un heti iemācīja Baāla draudzei nosusināt purvus, uzkrāt palu ūdeņus, apūdeņot sausās, citādi ļoti auglīgās zemes augstākas vietās, audzēt labību un kopt mājlopus. Baāls kļuva ļoti bagāts un spēja pārdot maizes labību pat nomadu ciltīm un Senajai Ēģiptei, kur ar hetu un citu miermīlīgo jūras tautu atbalstu nākamā Tēbu apvidū radās sava pilsētvalsts, kurā izmantoja drīzāk Baāla, nekā padoma devēju pieredzi, proti, arī tur izveidojās monoteisms, cilvēku ziedošana dievam, kas, atkarībā no valdošās faraonu dinastijas, nepārtraukti mainījās, noliedzot iepriekšējo dievu. Balstoties uz šo monoteisma ideoloģiju, kurā dievs bija neierobežots patvaldnieks un likteņu lēmējs virspriestera personā, radās pirmās vergturu valstis pasaulē. Vergus turpināja ziedot Baālam. Tikai tagad tā bija pateicības izpausme un pielabināšanās dievam, lai atkal tas neradītu apstākļus bada laiku atjaunošanai.
Tā kā vergi tik nejaukā veidā tika sadedzināti, tad vienmēr trūka darba roku nosusināšanas un apūdeņošanas darbiem. Tādēļ Baāla divpadsmit dēli un viņu turpmāko paaudžu pēcnācēji, kuru rokās saglabājās vara, bruņojās ar umbru bronzas zobeniem un šķēpiem, pelasgu cirvjiem, apstaigāja Mezopotāmijas nomadu lopkopju un ariešu zemkopju kopienas, skaidroja jauno reliģiju, dieva vārdā laupīja un slepkavoja, vardarbīgi pievērsdami cilvēkus Baāla mācībai un padarīdami par bezierunu vergiem, tā sakot, kāpēc gan strādāt, ja var raust bagātības ar absolūti beztiesīgu cilvēku rokām.
Tā radās visatļautībā un pārbagātībā dzīvojusī patrilineārā, priestertirānu vadītā mazākuma un absolūti beztiesīgu vergu nospiedošā vairākuma sabiedrība, pilsētas, aiz kuru mūriem tirāni slēpās no pašu pārējo 11 cilšu un kaimiņu cilšu atriebības. Tāpēc notika bieži apvērsumi, kuros virsroku ņēma kāda cita no 12 ciltīm, padarot bijušo kungu cilti un pārējās 11 ciltis par saviem vergiem. Uzvarētāji nokāva priesterus un iecēla savējos. Tāpēc arvien valdīja kāds Baāla tempļa priesteris kā tirāns. Viņam palīdzēja paša daudzie radinieki un pieaugušie dēli ar umbru, pelasgu un hetu ieročiem. Cilvēku ziedošanai šādā sabiedrībā bija arī blakus mērķis ─ neļaut savairoties un kļūt patstāvīgām, spēcīgām pārējām šumēru ciltīm.