Pamata iezīmes: krama mikrolitu plāksnītes, kuras iestiprināja kaula sirpjos; neregulāras formas kasīkļi (trapeces un trīsstūri); mikrolitiski neregulāras formas bultu uzgaļi; rupji atskaldīti ķīļveida cirvji; akmens piestas graudu un riekstu drupināšanai; kaula harpūnas ar zāģa zobu veida atzobēm vienā pusē un bez rotājumiem; kaula zivju āķi, ādu kasīkļi, īleni un adatas (178).
Natufas senkultūras senlietas tika atrastas Kebaras, Vadi en Falas un El Vadi alās, El Hiamas, El Kelakmaras, Torabusifas, Jerikas un Sinanas virszemes apmetēs, kurās cēla apaļus puspagraba slieteņus.
R.Garods Natūfas senkultūras alās un apmetnēs izdalīja trīs kultūrslāņus (Natuf I, II, III) jeb attīstības periodus. Natūfas I kultūrslānis esot sācis veidojies pašā mezolita sākumā (12. g. tk p. m. ē.), bet radiokarbona mērījumi ļāva atzīt par sākumu tikai 9.g. tk b. p. m. ē. (499).
A.Alimane rakstīja, ka Natūfas kultūrai tuvi arheoloģiskie pieminekļi esot atrasti Ēģiptes dienvidu apvidos, Nīlas upes piekrastē, bet sākumā šīs kultūras ciltis esot dzīvojušas apvidos no Tunisijas kalnienēm līdz Omo upes augšteces apvidum, kur Herodots vēlējās izvietot īstenos etiopus, kurus ibermauerieši esot medījuši kā pērtiķus un apēduši, kaut gan etiopiem esot bijusi daudz augstāka kultūra nekā kanibāliem un etiopi esot pratuši turēt un slaukt pieradinātus buivolus.
No Tunisijas piekrastes un augstienēm šīs ciltis tiešām ir izspiedušas Ibermaueras senkultūras Mentas cilvēki, kuri ienāca no Marokas un kuru krama rīki bija ļoti rupji. Tāpēc natūfieši esot apmetušies Ēģiptē, ieceļojuši Levantē un Arābijas pussalā, pēc citām ziņām ieceļojuši arī Ķīnā, kur no tiem radušies plecīgie maza auguma ķīnieši, jo "pēc šiem notikumiem un pēc Mustes senkultūras laikmeta Magrebā nav manāms senkultūru uzplaukums, drīzāk ir bijis liels pārtraukums... Nav saskatāms arī Madlēnas senkultūras turpinājums, kaut gan pēdējā interglaciālajā periodā Madlēnas senkultūras Kromaņonas cilvēki kādu laiku ir atradušies Magrebas rieteņa novados (Marokā), ar ko ir pateikts, ka viņi ienāca no Pireneju pussalas. Taču šis senkultūras pazīmes ir izzudušas neatgriezniski kaut kad pēc apledojuma. Toties mezolita sākumā Marebā izveidojās senkultūras, kurām ir bijis kāds sakars ar Eiropas Oriņaku un Nīlas augšteces senkultūrām. Tās iedalās Hafsas jeb Tunisijas Kapsas senkultūrā un Ibermaueras senkultūrā, kura bija izplatīta pašā Vidusjūras piekrastē no Kasablankas līdz Habeskai" (178).