Turpinājums8. Tirdzniecība, pārceļojumi
un atklājumi
Sāgās ir stāstīts par izdevīgiem jūras tirdzniecības braucieniem uz Baltiju, Bjarmiju - ziemeļa piemaru novadu tagadējās Krievijas Arhangeļsakas apgabalā un bolgu galā. Pēdējais brauciens uz Bjarmiju notika 1222. gadā. No Ziemeļa Dvinas nokļuva Volgā un Dņeprā, bet tas jau bija vīkingu laiks (3.10. ps).
Tātad ziemeļnieki, tāpat kā kurši un prūši, eiri, skoti un velsi, bija lieliski jūras braucēji. Par to ir saglabājušies apbrīnojamas teikas, kā arī muzejos var apskatīt viņu lepnos kuģus.
Sāgās varam lasīt par to, kā normaņi atklāja Ameriku. Islandietis Bjerns Herulsons no kādas heruļu dzimtas 986. g. nokļuva vētrā. Viļņi viņa kuģi aiznesa un izmeta Amerikas piekrastē. Tikai pēc ilgiem gadiem viņam izdevās atgriezties mājās.
Pēc viņa sākās regulāri braucieni uz Ameriku gar Grenlandi. Tika atklātas vairākas kolonijas Amerikas piekrastē: Helulande (plakano akmeņu zeme), Marklande (mežu zeme) un Vīnlande. Domā, ka pēdējais nosaukums varētu nozīmēt 'vīnzeme jeb zeme, kurā aug vīnogas', jo esot atveduši līdz meža vīnogas. Tik pat labi šis vārds varēja nākt no *vinn- 'pārvarēt grūtības, pieveikt, iegūt, uzvarēt'.
Arheologi atklāja apmetnes, kuras piedēvēja normaņu kolonijām Amerikā, jo tajās bija metāla senlietas. Tās bija ievestas, jo Ziemeļa Amerikas indiāņi līdz 12. gs metālu, izņemot zeltu, vēl neesot pazinuši. Tāpēc uzskata, ka sāga par Amerikas atklāšanu ir patiesa (266).