Turpinājums

5. Keramika

Lejieši bija izcili keramiķi, bet pirmās iemaņas keramikā aizguva no kaimiņiem, - pirmie pelēkā māla trauki ar ķemmes un bedrīšu ornamentiem tika izgudroti burtu galā kādus 400 g. pirms lejiešiem. Tad šo mākslu pārņēma valagi, kur parādījās pirmie ķemmīšu raksti (krustu šķērsu švīkājumi). Kopš 6. g. tk pirmās puses p. m. ē. lejieši paši jau sāka lipināt tīri smalkus, pat no iekrāsotas māla masas darinātus traukus ar bedrīšu un ķemmīšu rakstiem, pārspējot kaimiņus.

Traukus rotāja ar līkloču, skujiņu un jumīšu rakstiem. Pirmie starp baltu ciltīm Austrumeiropā lejieši sāka traukus apdedzināt šim nolūkam izraktās bedrēs, kā senāk kūpināja un apcepa gaļu. Taisīja koniskās kunhas (vārāmos podus), olveida podus un krūzes, bet kopš 6. g. tk pēdējā ceturkšņa p. m. ē. māla masai sāka piejaukt minerālo krāsu. Tā ieguva krāsainos traukus - dzeltenus, pelēkus, melnus un sarkanus.

Bieži vien trauku taisīja joslainu, izceļot vainadziņu vai lejas daļu. Pārējie māla masas piejaukumi bija visdažādākie, sākot ar berztām gliemežnīcām, smiltīm, šamotu un beidzot ar kapātiem zāles stiebriem un salmiem. No gliemežnīcu lauskām daži meistari taisīja mozaīkas (110). Tā bija savdabīga lentas keramika.

Lejiešu Piedņepras senkultūras apgabalā neizpalika laivascirvji un auklas keramika, kas iezīmēja attīstīto bronzas laikmetu lejiešu galā. Pretēji M.Gimbutienes apgalvojumiem par dienvidaustreņa kurgānu senkultūras ekspansiju šajā laikā, šis senkultūras vilnis nāca no tā sauktajiem “somugriskajiem” apgabaliem, tātad no ziemeļrieteņa puses, no Sperringa kultūras apgabala, no Latgolas uz dienvidu novadiem, bet vispirms Latgolas aukliņas keramika bija jau apņēmusi Vācas galu, kur tā ienākusi no Umbrijas (Itālija, Šveice, Austrija), par ko varēs pārliecināties citos pastāstos, kad būs iepazītas pārējās baltu ciltis.

Lejiešu galā aukliņas nospiedumi nebija galvenais dekorēšanas līdzeklis ─ tie ierāmēja citu ornamentu joslas vai tika izmantotā tā sauktā auklas piesitienu tehnika, radot nenoteikta garuma, paralēlus taisnus un lapas veida krustu šķērsu iešvīkājumus ar aukliņai raksturīgo posmojumu, ko daži arheologi uzskatīja par negludu klūgu daudzrindu veltnīšu nospiedumiem, bet vienā un tai pašā vietā nav atrasti identiski rotātu ar auklu švīkāto trauku lauskas, kas izslēdz veltnīšu izmantošanu (210).