Turpinājums6. Lejiešu metāla senlietas
Lejiešu galā metālu laikmetā ir izdalīts bronzas un dzelzs laikmets pēc kopienās atrastajām metālu senlietām. Sudraba, zelts un vara laikmeti sakrita ar bronzas laikmeta vidus laikiem, kam sekoja agrs, agrāks nekā Latvijā, dzelzs laikmets, kuru raksturoja Halštates senkultūras vidus un beigu periodi.
Bronzas kalumi - naži, sirpji, rotas lietas, iejūgu apkalumi, arklu lemeši lejiešu galā izplatījās 46. gs p. m. ē. Tie izgatavoti no vara un arsēna sakausējuma bronzas. Pirmos metāla izstrādājumus atrada Mihailovas apmetnē (Kijevas novads), Kozincu un Čerņigovas apmetnēs, Sindas augštecē, kas liecina, ka tika izmantota gan sindu, gan Pēgrēmas, gan ariešu tirgotāju atvestā bronza (210; 222).
Vara, dzelzs un arsēna sakausējuma bronzu ieguva tikai Pēgrēmā (Karēlijā, Oņegas ezera rieteņa piekrastē) kopš 4500. g. p. m. ē. vai vēl agrāk, jo vara rūda saturēja dzelzi un arsēnu un tāpēc vara laikmeta un bronzas laikmeta sākumi Karēlijā sakrita (93). Donbasā, Urālos un Kaukāzā vara kausēšana sākas pēc 4. g. tk p. m. ē., 600 g. pēc tam, kad lejieši sāka lietot arsēna bronzu. Kaukāza bronzai bija alvas piejaukums. Arieši sāka iegūt varu 4600. g. p. m. ēras. Ariešu bronzai bija alvas, dzelzs un citu metālu piejaukums, izņemot zeltu, volframu, titānu un citus cietos metālus, kas bija raksturīgi cietajai umbru bronzai, ko ieguva Austrijā, Itālijas Alpos un dažās Vidusjūras salās. Taču pirmie bronzas izstrādājumi lejiešu galā parādījās 4600g. p. m. ē. - tā bija umbru bronza. Umbru bronzas arklus un izkaptis atrada lejiešu Kozincu un Čerņigovas apmetnēs. Šie atradumi apliecina, ka lejiešiem bija samērā plaši maiņas tirdzniecības sakari ar daudzām baltu ciltīm.
Tātad umbru vai pelasgu kuģi jau 4600. g. p. m. ē. nāca pa Sindu uz augšu un atveda savu visizturīgāko bronzu, ko iemainīja pret keramiku un zvērādām. (210).
Pēc 2300. g. p. m. ē. bronzas lietas bija katrā lejiešu apmetnē. Studjenovas, Zazimjes, Derevjanajas, Mazepincu, Lielās Andrusovas apmetnēs atrada kalves, metāla liešanas krāsnis un formas, kuras atzina par 2500. g. p. m. ē. lietotām (222).