Turpinājums

3. Sindu ciltis

Kreisā krasta Ukrainā, Krimā un Priekškaukāzā ir atklātas nākamo sindu epipaleolita un mezolita sākuma apmetnes, kuras pēc senlietu savdabības tiek iedalītas 10 grupās ar vairākām apakšgrupām, kurās dzīvoja 10 sindu ciltis:

1.        augšminētā Akmens Kapa pieminekļa apmetņu grupa;

2.        Aleksandrovas apmetņu grupa, kura atklāta Samāras upes (Sindas kreisā krasta pietekas) pietekas Vilkupes (Volkov peka) baseinā tik lielā platībā, ka tajā varēja izvietot vismaz 6 - 7 ģimeņu mītnes ar krietnām atstarpēm. Atklājējs D.Cveibels to nosauca par Aleksandrovas krama senlietu atradni, jo konstatēja krama ieguves vietas, kalšanas darbnīcas, atrada 3400 krama un kaula senlietu, tostarp 18 trapecveida nažus un kasīkļus, mikroplāksnītes, 41 pagaru olveida nukleju ar vienu atskaldes laukumu, 44 apaļīgas sagataves kasīkļiem, vītola lapas formas bultu un šķēpu krama uzgaļus (140g);

3.        Kairu un Kizļevas salas apmetņu grupa Sindas lejtecē, kurā iegāja arī Leta pēcnācēji, jo tajās atrada gan mikrolitiskos un zīmuļa veida krama darbarīkus, kādi bija Akmens kapa piemineklī, gan Leta pēcnācējiem raksturīgos parupji apstrādātos lielos, makrolitiskos cirvjus koka apstrādei. No šīs apmetnes pret ziemeli, kā rakstīja L.Teļegins, "sākās Svidru - Hvalibogovices senkultūras cilts apgabals" (140g):

4.        Išunskas un Doļinkas apmetņu grupa Ziemeļkrimā, kurā iegāja epipaleolitā celtā Rūta Išunskas apmetne kā sākotnējais centrs, tur saradojās Krimas shuliešu meitas ar Rūta klasiskajiem kromaņoniešiem, par ko var spriest no tā, ka šo apmetņu krama inventārs tika atzīts par līdzīgu Akmens kapa un Sjureņas I (shuliešu paglābšanās vieta apledojuma un plūdu laikā) inventāram (140k);

5.        Krimas kobu (kalnu pārkaru) apmetņu grupa Aluštas un Feodosijas starpposmā. Tajā iegāja Zujas upes piekrastes Kukurekas apmetne, Alačuka apmetne, Sjureņas II (augšējais mezolita sākuma kultūrslānis) un Kizilkobas apmetne, kurā dzīvoja ap 100 cilvēku pie aptuveni 17 pavārdiem. Šo apmetņu inventārs neiekļāvās ierastajā Krimas senlietu tipoloģijā⁵², jo starp pazīstamajiem ģeometriskajiem mikrolitiem un zīmuļa veida kaltiem atrada brieža raga kaltus, lielos krama rokas cirvjus, kā arī dažus bultu Svidru tipa uzgaļus (2.12.ps − Svidru senkultūra), kas kopumā liecināja par jauktas Rūta, Apja un Leta ģinšu kopīgas senkultūras iedīgli Krimā;

6.        jauktā tipa apmetņu vecākais centrs bija Kukureku apmetne. Tagad ir zināmas 20 tāda tipa apmetnes Krimas stepju zonā, tai skaitā Alačukas, Suatas III, Karabajailas, Mamatkobas, Šankobas apmetnes (140 L);

7.        Frontovajas trīs apmetņu grupas Kerčas pussalā, kurās atrada Kukureku apmetnei tuvu inventāru (140g). Tās rāda Kukureku kopienas tālākās likteņgaitas ceļā uz Melnās jūras Kaukāza priekškalnu piekrasti un Āziju; neliela apmetne Tamaņas pussalā, kura nav pastāvējusi ilgstoši. Tur ir bijušas tikai trīs ģimenes (3 pavārdu vietas), kas atstājušas Tamaņā Kukureku apmetnei tuvu senlietu klāstu (140n). Tātad uz Kaukāza kalnu Melnās jūras piekrasti pārcēlās sindi un rūti;

8.        Bahčisarajas apmetņu grupa pie Dienvidkrimas nelielajām kalnu upītēm − Fatjmakobas pārkares, Šankobas pārkares un Karakobas grotas apmetnes, kurās atrastas tipiskas Krimas senlietas - ģeometriskie Akmens kapa mikroliti, Sjureņas I zīmuļa veida kalti (140 L), kas liek domāt, ka tās bija Rūta pēcnācēju apmetnes, no kurām mezolita sākumā vairākas ģimenes izceļoja no Krimas gar Melnās jūras ziemeļa piekrasti uz Melnajiem kalniem (Karpatiem) viņpus Tīrupes (Dņestras), nespēdamas piemēroties jaunajiem dabas apstākļiem;

9.        Melnās grotas apmetne Ziemeļosetijā (Kaukāza kalnos), - Fiatdonas upes vidusteces Kurtatinskas aizā, 850 un 1800 m augstumā virs jūras līmeņa. Alā bija pieejams melnais un krāsainais krams. Tāpēc alā atradās arī akmeņkaļa darbnīca. Lietojuši krama inventāru, kas tuvs Kukurekas apmetnes krama kalumiem, arī kaula sirpjus un smaiļus (140m);

10.   Melnās jūras austreņa piekrastē aptuveni ap 7000. g. p. m. ē. bija saradušās jaunas apmetnes, pakāpeniski izplatīdamās līdz Ararata kalnienei un sadalīdamās divās grupās - viena grupa iegājusi nākamās alānu cilts teritorijā Kaspijas jūras austrumu un dienvidu piekrastēs un Teherānas kopienā, no kuras sākās sindalānu un sindhaju medību takas pret dienvidaustreņa vēju uz Indas upes piekrasti, bet otra grupa novirzījās uz Melnās jūras dienvidu piekrastes hetu medību laukiem. Šajās vietās izveidojās sindu un ariešu jaukta tipa apmetnes, kurās atrastas Zarzas, Krimas un Osetijas Melnājās alās atklāto senlietu tipa (140n) darbarīki.