Turpinājums

4. Novadi

Minētajām cilšu grupām savairojoties un saplūstot, izveidojās vairāki dabas apstākļu ziņā atšķirīgi novadi, kuru nosaukumi tika rekonstruēti pēc seniem vietvārdiem un pieminējumiem sengrieķu rakstos, kuros parasto jēdzienu novads, gals, laukcis, pagasts un apvidus, sindi lietoja jēdzienu daure ‘vārti, durvis staigāšanai iekšā un ārā’, kraina ‘mala, nomale, aizdaure’.

Herodots izdalīja četras galvenās sindu cilšu grupas pēc ārēja izskata atšķirībām un viņu dzīves vietām (123):

z      meotus⁵³, kas esot dzīvojuši Azovas jūras piekrastēm tuvos novados, no Sindas (Dņepras) upes līdz Tanaīdas (Donas) upes lejtecei. Vārds ir ņemts no Azovas jūras jeb ezera senākā grieķiskā nosaukuma Meotīda ‘Mātes piena jūra jeb ezers’. Meoti esot bijuši miermīlīgi un ļoti attīstīti garīgi un materiālās kultūras ziņā, liela auguma, gaišmataini cilvēki.Viņu vadones esot bijušas raganas, kuras ahajavi un ahaji dēvēja gan par amaconēm, gan par gorgonām;

z      sinodus, kas apdzīvoja Meotiju jeb kreisā krasta Ukrainu;

z      kimrus⁵⁴, kas pēc Herodota ziņām esot dzīvojuši Sindas upes lejteces novados un Krimas pussalā, kā arī Melnās jūras dienvidu piekrastē (heti). Kimri esot bijuši ļoti kareivīgi, gara auguma cilvēki ar dzelteniem un brūnganiem matiem. Kimru apdzīvotais novads ticis saukts par Tridauri, jo tam bijušas trīs daures ‘vārti staigāšanai iekšā un ārā’ (55): krāču daure, caur kuru varēja staigāt no viena Sindas krasta uz otru, Sindas daure, caur kuru varēja ieiet Krimas pussalā un iznākt no tās ārā, un kimru daure, caur kuru varēja staigāt no Krimas pussalas uz Sindori (Sindauri) - Kaukāza kalnu Melnās jūras piekrastes novadu;

z      īstenos sinodus jeb asus, kas esot apdzīvojuši Sindori, kuru okupēja helēņi un ierīkoja koloniju Sindori, kuras kungiem meotu zemkopji, gani, kalēji un podnieki maksāja nodevas. Pirms zelta aunādas meklēšanas laikiem īstenie sindi, meoti tur bija izveidojuši kopš 5. gs p. m. ē. kopīgu ķēniņvalsti, kuras galvaspilsēta un osta atradusies Sindorē, kaut kur Grūzijā pie jūras;

z      skitu jeb lopkopju un zemkopju sindi - ķēniņskiti, kuri apdzīvoja Baugaini jeb labā krasta Ukrainu. Viņu novadi pletās no Bugas upes piekrastes līdz Tīrupei (Dņestrai⁵⁵), kur sākās rūtu jeb rošu novadi un sinodi un rūti jeb roši bija izveidojuši kopīgu ķēniņvalsti, kuras galvaspilsēta atradās kaut kur pie Bugas upes ietekas Melnajā jūrā, kādā zemes strēlē starp limāniem⁵⁶. Tā tikusi dēvēta par ķēniņskitu Jaunpili jeb grieķu valodā par Neopolisi.

Lai varētu runāt par sindu apdzīvotajiem novadiem kopumā, tad pēc senās tradīcijas ieviesu vietvārdus Sindija jeb Sindas gals, Meotija (kreisā krasta Ukraina), Baugaine (Pauguraine jeb labā krasta Ukraina, Tridaure (Taurija jeb Krima) un Sindore jeb Sindaure (Kaukāza kalnu novads jeb Sindijas priekšdurvis tagadējā Grūzijā, Krasnodaras novadā, Abhāzijā un Hakasijā).

Sindu attīstībā bija šādi saimnieciskās darbības periodi:

1.        medniecība, zvejniecība, vākšana, pusnomadu⁵⁷ gaļas un piena lopkopība (12. - 7. g. tk p. m. ē.), apsteidzot attīstībā citas baltu ciltis;

2.        pārtikas uzkrāšana un pakāpeniska pāreja uz kapļa zemkopību, pamatā saglabājot lopkopību un iepriekšējās saimniekošanas formas, ko raksturoja aktīva kalendāra kalniņu un observatoriju veidošana (7. - 5. g. tk p. m. ē.);

3.        “atteikšanas no pusnomadu lopkopības un pāreja pie vēršu vilkta rala⁵⁸ lietošanas un sašaurinātas piena un gaļas lopkopības (pēc 5. g. tk p. m. ē.)” (135).

Šie procesi Sindijā neattīstījās vienmērīgi. Tā, piemēram, Meotijā bija attīstīta lopkopība un amatniecība, kamēr zemkopība bija palīgnozare, bet Tridaurē un Baugainē ļoti agri sāka attīstīties zemkopība, kamēr lopkopība kļuva par palīgnozari, turpretī Sindore izcēlās ar abu šo nozaru vienādu attīstību un metalurģiju (135). Atbilstoši teiktajam raksturošu katru novadu atsevišķi.