Kapo Gracio senkultūra

Tā nosaukta Kastelučo senkultūra Liparu salās pēc apdzīvotās vietas nosaukuma Filikulas salā, kur tā bija izplatīta augstos pakalnos. Tāpēc domā, ka tā ir bijusi kāda aitu un kazu ganu atstāta senkultūra, ko apliecināja liels daudzums aitu un kazu kaulu.

Raksturīgas apaļas virszemes mājvietas ar pavārdiem vidū, ciemati, ap kuriem uzcelts akmens žogs. Starp mājvietām bijušas brīvas starpas. Katrā mājvietā bijušas 2 - 3 celtnes. Ap mājvietām un brīvo starpu (50 - 60 m²) uzcelts zems akmens žogs, kas dzimtas īpašumu atdalīja no kaimiņiem. Tātad pēc celtniecības stila ciemati bija tādi paši, kā citās vietās Umbrijā.

Izplatīta no Egejas pelasgu zemēm (Kikladu Republikas, Santorinas, Krētas, Mikēnām) importētā keramika, kāpēc domā, ka tur sīkānu dzīves vietās bijušas pelasgu tirdzniecības bāzes jeb arī sīkāni paši bijuši labi jūras braucēji.

Liparu un Milačo salās ir bijušas terramaru stila ciemati jūras piekrastē, kas liek domāt, ka tur dzīvojuši tīrēni, - nākamie ettruski. Māju pamati, varētu būt arī sienas, būvējuši no slīpētiem akmens bluķiem bez saistvielas. Lietojuši lielas ūdens nešanas krūkas ar osām un snīpjiem. Taču blakus tam bijušas arī tipiskās sīkānu un sīkuļu senlietas, trauki, kuri atgādinājuši impresso keramiku. Daudz importa rotu, kuras apliecina jūras tirdzniecības izplatību kopš 2. g. tk sākuma p. m. ē.