Nemūnas senkultūra 

Nemūnas senkultūru uzskata par neolita (3500. - 2500. g. p. m. ē.) senkultūru, kas cēlusies no Lietuvas Dienvidu un Austreņa Prūsijas novadiem ­─ Svīdra ciltis pārgāja uz nometnieku dzīves veidu.

Pamata nodarbība - zvejniecība, medības, vākšana, pakāpeniska kopienu veidošanās, pāreja uz piemājas lopkopību un zemkopību. Lietoja Svīdru tipa krama uzgaļus bultām un šķēpiem, krama kapļus, cirvjus, raga un kaula darbarīkus.

Dzīvoja upju un ezeru piekrastēs nelielos ciematos. Izgatavoja parupjus māla traukus, vairumā lielus podus ar konusa formas dibeniem. Tās bija pirmās kunhas, kuras izmantoja vārīšanai, nostatījot ugunskurā ar smailo galu zemē. Šīs kunhas bija rotātas ar krustiskām līnijām un bedrīšu rindām.

Nemūnas senkultūru raksturoja šāds īpatnības.

Metālu laikmeta sākumā saglabātas mezolita tradīcijas. Apmetnes atradās upju terasēs un palienēs, tātad apdzīvotas kopš plūdiem apledojuma beigās. Atrastas zivju tīklu, grebtu vienkoču, koka rīku un ēku paliekas. Daudz krama darbarīku: lieli kokapstrādes cirvji, kasīkļi, bultu gali, naži, kā arī kaula sirpji ar krama nazīšu asmeņiem, kaula un raga harpūnas, žebērkļi, kapļi, kalti.

Apmetnēs bija 4 - 5 puspagraba vai virszemes vienistabas vai 2 - 3 istabu stāvbaļķu celtnes ar akmeņu krāvuma pavārdu kā pirts krāsni vidū, bet pēc 1500. g. p. m. ē. sāka celt arī guļbūves, kurās jau bija manteļa skursteņa krāsnis vai akmeņu māla mūra krāsnis ar mūrīti gulēšanai. Istabu sienas apdarināja ar māliem, pievienojot kaļķi, krītu vai ohru. Apmetumā ievilka zīmējumus - pazīstamos baltu ornamentus, dzīvnieku, augu un sieviešu attēlus, darba un medību skatus (skat. attelu). Pavārdu vietās atrada daudzu nomedīto dzīvnieku kaulus, zivju asakas un zvīņas.

Cilvēki bija vietsēži, medīja, zvejoja, vāca dabas veltes, sāka pieradināt taurus, suņus, audzēja saknes un veica pirmos zemkopības darbus, lai iegūtu graudus maizei.

Atrastas sīkas mala bļodiņas un podiņi, kurus lietoja par gaismekļiem, ieliekot linšķiedru dakti, aitu taukus vai vasku. Keramikas masai piejauca organiskās vielas, kuras apdedzinot trauku sadega un deva porainu virskārtu, berztas gliemežnīcas, zvirgzdus. Bija daudz dzintara un kaula amuletu - rāpuļi, ūdensputni, pūces. Perioda beigās cēla Raganu un Krīvu svētkalnus, nocietinātos ciematus, kas liecina par ražojošās zemkopības un piemājas lopkopības sākšanos, it biežiem kaimiņu uzbrukumiem, ko uzskata par pirmo maiņas tirdzniecību.

Pēc M.Gimutienes uzskata Nemūnas kultūras senlietas esot atrastas arī Kurzemē (Sarnātes purva apmetnē) un Vidzemē (Osas apmetnē), kā arī visā Lietuvā, Igaunijā, Prūsijā, Baltkrievijā u.c. vietās (449).