Laime, laime, tam dēlam,
Kas piedzima saulītē:
Tam Māriņa grožus vija,
Sidrabā mērcēdama.
2.14. pastāsts
Umbru ciltis
Sembra mazmeitas dzimta, kas bija apmetusies Melnās jūras piekrastē netālu no tagadējās Odesas pilsētas, pēc vectēva paražas dzīdama pēdas sumbru, tauru un meža zirgu bariem, aizgāja arvien tālāk pret rieteni un ap 11950. g. p. m. ē. nonāca Īstas (Donavas) piekrastē, kur laida pasaulē dēlu, meitu un mazbērnus.
Kādā dienā viņas bērnu bērni aizgāja medīt Īstas piekrastē un nomaldījās plašajos Melno kalnu drumos. Lai izkļūtu no biezokņa, sasēja baļķu plostu, uzsēdās uz tā un laida pa Īstas upi uz leju. Spēcīgā straume pēc pāris baiļu stundām izmeta plostotājus upes pretējā, labajā krastā gandrīz pie pašas deltas. Nu atpakaļ ceļa vairs nebija. Apmetās Frankti alā, kurā arheologi atrada 11500. g. p. m. ē. kurināta ugunskura pelnus, mamuta, sumbra, taura un meža zirga kaulus, Svidru senkultūras tipa krama bultu un metamo šķēpu uzgaļus, kaula antropomorfas figūriņas, brieža raga senlietas un kaula žebērkļus ar primitīvi, vienā pusē iegrieztiem zobiņiem, gliemežnīcas Spondylus, kuras bija atrodamas tikai Egejas jūrā, kas stāsta par viņu tāliem pārgājieniem un mēģinājumiem gar jūras piekrasti atrast mājup ceļu, bet tās bija veltīgas pūles − nācās palikt Frankti alā, jo apkārtnē medījumu bija pietiekami. Pēc daudziem gadiem no šīs dzimtas atdalījās dienvidu atzars, no kura radās pelasgi116 un rieteņa atzars −Alpas un Ambra ģimenes117.
Teikas patiesumu apliecina arheologu atklātās, aptuveni 11295. g. p. m. ē. celtās apmetnes ar Frankti alai tuvu inventāru Austrijā un Itālijas Umbrijas novadā pie Po upes (183).
Alpas un Ambra ģimenes pēcnācēji savairojās straujāk, nekā ziemeļnieki un mezolitā jau izveidojās vairāki totēmiskie atzari, kas pamazām sadalījās arvien jaunās lielās un mazās totēmiskajās ciltīs, kuru austreņa atzaru sauca par illīriem118, rieteņa atzaru par ligūriem119, pamata ciltis Austrijā, Šveicē un Itālijā par umbriem121A, bet ligūru un Šveices umbru rieteņa atzars Francijas dienvidos pārgāja Pireneju kalnus gar Ligūrijas jūras piekrasti un apmetās Ibērijā120 (Spānijā un Portugalē).
Turpmāk, ja nebūs runa par kādu konkrētu Alpas un Ambra ģints cilti, šīs ciltis kopumā vienkāršības labad esmu nosaucis par umbriem, izņemot ibērus, bet umbru apdzīvotās teritorijas par Umbriju121, izņemot Pireneju pussalu, kuras etniskā karte liek to pievienot Rieteņa galam (Francija, Beļģija, Nīderlandes), jo tur dzīvoja cits sembru atzars.
Kuru sadaļu lasīsim ?