Maikopas senkultūra

Maikopas senkultūra bija izdalīta Sindīkā un noteikta pēc atradumiem Maikopas pilsētas senā uzkalniņu kapulauka augstaja ‘kurgānā’, kurā pēc atklājēju domām apbedīts sindu valdnieks, aptver eneolitu no aptuveni 4200. g. līdz 2000. g. p. m. ē. Vēlāk analoģiski apbedījumi tika atrasti Kimbru vārtu rajonā, Meotijā, kā arī Taurijā un Kolhidā, Armēnijā un citās vietās. Tātad tā bija sindu un armēņu senkultūra.

Maikopas senkultūru raksturoja:

z        ciklopiskas akmens plākšņu celtnes (pilis, cietokšņi, observatorijas) kalnu ielejās, nokalnēs un pārejās;

z        daudzu un dažāda lieluma zemkopības un piemājas lopkopības kopienu vaļņiem un grāvjiem nostiprināti ciemati upju ielejās, kalnu pļavās, ezeru piekrastēs;

z        sudraba un bronzas trauki, diadēmas, reālistiskas vēršu, aunu un citas antropomorfas un zoomorfas figūriņas, bronzas cirvji, ķelti, šķēpu gali, dunči;

z        krama un raga kapļi, kaula adatas, zivju āķi, kaula ripiņu krelles;

z        dažāda veida, ģeometriskiem rakstiem rotāti bezripas un ripas māla trauki - podi, krūkas, pelnu urnas, bļodas, šķīvji;

z        stabu karkasa puspagraba un virszemes māla kleķa celtnes;

z        apbedījumi kā Kobanas senkultūrā.