Turpinājums

7. Minerālo krāsu

iegūšanas noslēpums

"Radziņu apmetņu grupā" iegāja Nosovas sādžas apmetnes, kuras esot palīdzējušas atminēt noturīgās sarkanās un melnās minerālās krāsas iegūšanas mīklu. Šīs minerālās krāsvielas bija apbrīnojami noturīgas pret izbalēšanu un nostāvējušas alu zīmējumos un apbedījumos kopš 38. g. tk p. m. ē.

Ugunskura vietā atrada stipri apdedzinātu ferosiderīta gabalu, kura kodols bija pārvērties cietā masā, bet malās apdrupis. Apdrupuma putekļi bija ķiršu sarkanumā un pavisam līdzīgi sarkanajai minerālajai krāsai. Ferosiderītu veidoja mālzeme ar augstu dzelzs oksīda un alumīnija oksīda saturu, nelielu magnija piejaukumu. Ja šo pikuci 6 - 10 stundas karsēja ugunī, tad ferosiderīta masa kļuva sarkana un cieta. To atlika sadauzīt un saberzt piestā putekļos, lai sarkanā minerālā krāsa būtu gatava lietošanai. Ūdenī tā veido noturīgu suspensiju, kas vājo nosēžas.

Tur pat bija kāds gluži melns mālains pinkulis, kura melnie apdrupuma putekļi bija ļoti noturīgi. Tā bija hematīta pika, kuru, karsējot ugunskurā vairāk par 5 stundām, ieguva melno minerālo krāsu, kas bija tik pat noturīgā kā sarkanā. Melnuma pakāpe bija atkarīga no mangāna piejaukuma - jo vairāk mangāna, jo tonis tumšāks. Melno masu sadauzīja un saberza putekļos, kuri ūdenī veidoja koloidālu masu. To izmantoja gravējumu iekrāsošanai akmenī, kokā un kaulā, zīmējumiem alās. Šie putekļi iekodās un difundēja porās tā, ka nebija vairs dabūjami ārā, saulē nebalēja (443).