Turpinājums

4. Lietuvas lielkņaza

Treidena iejaukšanās

Krievi, atkāpdamies no Drūgučas, nodedzināja savas baznīcas, kņaza pili un mājas, savāca savu mantību, aizbēga pie lejiešiem lūgt lielkņaza Treidena aizstāvību. Treidens panāca Romas pāvesta labvēlību un tika iecelts par Drūgučas novada karali. Tad viņš lika ''izkaut visus krievus un poļus no liela līdz mazam, kā viņi darīja brāļiem sembriem, prūšiem un sudāviem, izņemot tos, kuri padevās un pārnāca Lietuvas pavalstniecībā brīvprātīgi un tādu bija daudz, bet tiem viņš vairs netika klāt'' (111).

Treidens savus draudus neizpildīja, nevienu nenokāva, bet panāca, ko gribēja: poļi un krievi aizbēga aiz draudu bailēm, Drūgučas novadā atgriezās gan etniskie, gan jauktu asiņu sudāvi.

Pēc Treidena nāves par Drūgučas karali tika iecelts Ģedimins un Keistutis. Sudāvi, kas aizbēga uz Prūsijas austreņa novadiem un tagad atgriezās dzimtajā pusē, Drūgučas novadā, baudīja mieru Lietuvas aizvējā līdz pat 1569. gadam.

Ne visas sudāvu sadraudzības un dzimtu kopienas baudīja tādu laimi, jo Sudāvija bija saskaldīta, sudāvi izklīduši starp citām ciltīm un asimilēti tajās. Tādējādi vairs nevar runāt par Sudāviju, tikai par sašķeltām sudāvu ciltīm un dzimtu kopienām Pinskas un Bērzupes purvājos, svešos novados un pārnovados starp citām baltu ciltīm un tautām un Prūsijas sudāviem, kuri vēlāk tika asimilēti leišos un poļos.