1. Mūsdienu viedokļi
par ķeltiem
Čehijas akadēmiķis Jans Filips rakstīja, ka „ar ķeltiem labi bruņotas cilvēku grupas pēkšņi un pārdroši sāka uzbrukumus svarīgākajiem dienvidu kultūras centriem, iebruka Ziemeļa Itālijā, ieņēma Romu un nokļuva līdz Sicīlijai. Tajā pašā laikā cits ķeltu iekarotāju vilnis devās uz Karpatiem, uz Balkāniem un Mazāziju. Dienvidu pasauli apstulbināja ķeltu cīņas spars, drosme, vīrišķība un alkatība. Tikai tagad pasaule sastapās ar nepatīkamo faktu, ka viņpus Alpiem bija izaugusi milzīga tauta, kura turpmāko 50 gadu laikā kļuva par svarīgāko militāro un politisko faktoru Eiropas vēsturē” (579).
Padomju enciklopēdijā rakstīts: “Ķelti (lat. Celtae, gr. Keltoii) - senas ide ciltis, kas 1. g. tk. 2. pusē p. m. ē. dzīvoja tagadējā Francijā, Beļģijā, Šveicē, Vācijas Federatīvajā Republikā (dienvidu daļā), Austrijā, Ziemeļa Itālijā, Spānijā (ziemeļa un rieteņa daļā), Lielbritānijā, Polijā, Čehijā un Slovākijā, Ungārijā un Bulgārijā. Romieši ķeltus sauca par galliem, viņu apdzīvoto teritoriju - par Galliju… Arheoloģijā ķeltus raksturoja Ķeltu senkultūra… Viņi runāja ķeltu valodās” (88).
Londonā un nesen arī Rīgā izdotajā “Lielajā ilustrētajā (bērnu) enciklopēdijā” tika norādīta viņu izcelsmes vieta tagadējā Polijā, Čehijā, Slovākijā, Ungārijā un rakstīts līdzīgi, bet precīzāk: “Pirms 2000 gadu lielāko daļu Rietumeiropas apdzīvoja drosmīgi un lepni cilvēki − ķelti. Viņi bija braši karotāji, prasmīgi zemkopji un metālu apstrādātāji. Ķelti bija arī talantīgi mākslinieki − vairākus gadsimtus viņu māksla un kultūra dominēja Eiropas ziemeļrieteņa daļā. Pirmie ķelti dzīvoja Centrālajā Eiropā, teritorijā, kas atrodas tagadējās Vācijas dienvidos. Ap 500. g. p. m. ē. ķelti bija izplatījušies pa visu Eiropu no Īrijas līdz Melnajai jūrai… Taču ķelti nekad nekļuva par vienotu tautu. Laikā starp 300. g. p. m. ē. un 100. g. m. ē. viņus pilnīgi pakļāva Romas impērija” (584). Kā tad tā - Melnās jūras piekraste un Īrija nekad nav bijušas Romas provinces?
Tātad romieši par ķeltiem nosauca sembrus un sembru izcelsmes baltu ciltis, emigrējušos pelasgus un umbrus, rošus un hetus, arī alānus un huņņus, izņemot ligūrus, illīrus un ibērus, kuri tika pakļauti Romai un kaut arī tie karoja ar ķeltiem jeb kara cirvjiem.