1.Cilvēki evolucionistu
un Bernāla2 skatījumā
Pirmās cilvēkveidīgās būtnes uz Zemes esot bijuši piteki, kas parādījušās Krīta perioda beigās. Piteki esot līdzinājušās 1m garam cilvēkpērtiķim, kurš dzīvojis Indoķīnas pussalā. Citas vietās sīkā cilvēkpērtiķa dzīves vietas neesot atklātas.
Pitekiem esot bijušas vairākas apakšģintis - prokonsuli, ramapiteki, limnopiteki, driopiteki, bramapiteki, sivapiteki un citi. Tie esot izzuduši pakāpeniski un tik par pakāpeniski atdevuši vietu cilvēkveidīgajiem pērtiķiem, kas atzīti par Cilvēkiem (103).
Cilvēku ģintī (Fam. Hominidae, Grey, 1925. g.) esot iegājušas vairākas apakšģintis, no kurām ir zināma australopiteku (Subfam. Australopithecinae, Gregory, Hellmann, 1939.g.), cilvēku apakšģints (Homininai Gregory, Hellmann 1939) , kam esot vairākas sugās.
Subfam. Australopithecinae esot divas dzimtās: Genus Australopithecus Dart 1925 (austrālopiteki) un Genus Paranthropus Broom 1938 (parantropi). Esot arī citas apakšģintis.
Starp citām Subfam. Australopithecinae pazīstamākajām homonīdu dzimtām tiek minēti parantropi, pitekantropi, pleziantropi un zindžantropi u.c.
Parantropi esot dzīvojuši alās aptuveni pirms 1,5 - 1 ml gadiem, kad pēc cita uzskata esot sācies Mu laikmets (skat. zemāk). Citi uzskata, ka tie esot dzīvojuši pirms 30 - 20 mlj gadu gan atklātās vietās upju un ezeru piekrastēs, gan arī kalnos, izskatījušies pēc mūsdienu lielajiem pērtiķiem, bet ar lielāku smadzeņu apjomu. Tie esot spējuši ilgstoši staigāt stāvus uz pakaļkājām un izmantot priekškājas jeb rokas pārtikas sagādei ar primitīvu darbarīku palīdzību. Spriedumi tika izdarīti pēc galvaskausu lauskām - skeleti nav atrasti. Tātad hipotēze nav pierādāma.
Parantropi esot dalījušies trīs sugās pēc patērētās pārtikas: vieni bijuši visēdāji, otri ēduši tikai gaļu, trešie lietojuši tikai augu produktus. Visu triju sugu parantropu augums neesot pārsniedzis 1,3 - 1,6 m, galvas smadzenes aizņēmušas ap 430 - 600 cm3 tilpumu (103).
3. attēls. Antropoģenēze evolucionistu un Bernāla skatījumā.
Subfam. Homininai arī esot divas dzimtas - cilvēkpērtiķu (Pitekantropu) un cilvēku (Homo) apakšdzimtas, kas sākumā dzīvojušas pirms 2 - 1,5 mlj gadu gandrīz vienlaicīgi Āzijā un Āfrikā.
Pitekantropu apakšdzimta (Pithecantropus homininais, Dibuā 1980.- 1883. g. pēc gr. Pithekos ‘pērtiķis’ + anthropōs ‘cilvēks’, Nīderlandē) esot vecākā dzimta cilvēku apakšģintī
Pitekantropu dzimtā ieejot pazīstamo Pithecanthropus habilis (‘darbīgais fosilais cilvēks’) Dubois 1894, erectus (stāvus ejošais fosilais cilvēks) Dubois 1894, pekinesis (‘Pekinas fosilais cilvēks Ķīnā’) Black 1927, solonesis Heberer 1932 un leakeyi Heberer 1963 (‘Solovaku salu fosilie cilvēki’), haidelbergensis (‘Haidelbergas fosilais cilvēks Vācijā’) Schoetensack 1932 un rudolfensis (‘Rudolfa ezera piekrastē Āfrikā atrastais fosilais cilvēks’) Aleksejew 1976 apakšdzimtu daudzas sugas un pasugas, kuras nevarēja izpētīt tāpēc, ka viņi dzīvojuši vietās, kur slikti saglabājušās viņu fosilijas, tādēļ vairums sugu noteiktas pēc akmens darba rīku atradumiem. Pēc dažu zinātnieku uzskata parantropiem esot jāpieskaita arī neandertālieši (102).
Pitekantropi esot dzīvojuši pirms 700 - 500 tk gadiem blakus pitekiem un cilvēkiem. Tāpēc vienota uzskata par pitekantropos ieskaitāmajām sugām nav. Tā, piemēram, V. Aļeksejevs uzskata, ka sinantropi esot jāuzskata par parantropiem, bet neandertālieši par cilvēku apakšģints piederīgajiem, jo citādi pārtrūkstot cilvēku evolūcijas ķēdīte (102), kaut gan vairākās pēdējo gadu publikācijās gan sinantropus, gan neandertāliešus uzskata par cilvēku sugām (516).
Cilvēku apakšdzimtas Gen. Homo erectus Mayer 1963, transvaalensis Mayer 1951., habilis Dubois 1894., neanderthalesis King 1861. un sapiens ‘saprātīgais’ jeb Kromaņonas cilvēks esot dzīvojis blakus australopitekiem, pitekantropiem tai pašā laikā un vietā (87). Ja tā, tad Homo dzimtas cilvēkveidīgo būtņu rašanās evolūcijas ceļā no augšminētajās zemāko puspērtiķu sugām nebija iespējama. Sapārošanās gan varēja notikt, no kā esot radušās divas pazīstamās apakšdzimtas - dzeltenādainie sinantropi un melnādainie neandertālieši, par kuriem tagad jau raksta kā par saprātīgām būtnēm. Esot zināmi progresīvie neandertālieši, kuri pēdējā apledojuma laikā atkārtoti esot sakrustojušies ar saprātīgo balto cilvēku un laiduši pasaulē Āfrikas dolihocefālos cilvēkus, piem., Omo cilvēku (516).
Sinantrops (Homo erectus) izraisīja vislielākās domstarpības, jo Homo sapiens ir dzīvojis vienlaikus ar pitekantropiem u.c. cilvēkveidīgo būtņu sugām.
4. attēls. Tibetas sinantrops (Homo erectus).
Tā paliekas ir atrastas 45 km attālumā no Pekinas pilsētas, kādā ielejā starp kalniem. Tie dzīvoja alās pie virszemes ūdeņiem (ezeriem, upēm). Atrastas ugunskuru vietas - lielas pelnu kaudzes, kas liecina, ka ugunskurs ir uzturēts pastāvīgi.
Sinantropi dzīvoja nevies baros, bet ģimenēs. Viņu apmetnēs ir atrastas apdegušu un skaldītu lielo dzīvnieku (mamutu, vēršu, tauru, briežu, alu lāču) kaulu paliekas. Sinanrops ir pratis izgatavot un lietot ļoti grūti apstrādājama akmens rupjus darbarīkus (čoperus, kaltus un skrebļus), kas liecina par ādu izmantošanu apģērbam. Apdegušie kauli savukārt liecina par ceptas gaļas lietošanu uzturā, iespējams - arī par uguns kultu un ziedošanu gariem.
Sinantrops ir bijis gara, smagnēja auguma. Viņa galvaskausa formā ir vērojamas platgalvainības (brahicefalitātes) un plakansejainības iezīmes, zods ir bijis ar nelielu izcilni, piere - samērā stāva, smadzenes sasniegušas 1100 cm3 tilpumu. Tam ir bijusi stalta stāvus gaita, rokas tas ir izmantojis barības sagādei, ādu un darbarīku apstrādei - līdzīgi neandertāliešiem (88; 103).
Neandertāliešus (Homo neanderthalensis) striktās evolūcijas teorijas piekritēji uzskata par Kromaņonas cilvēku jeb protobaltu priekštečiem, jo neandertālieši izmira priekšpēdējā Virma apledojuma laikā. Taču Kromaņonas cilvēki jeb protobalti, kā iedrošinos viņus dēvēt, ir dzīvojuši vienā laikmetā ar neandertāliešiem, bet kromaņoniešu senākie pieminekļi vedina uz Āziju, neandertāliešu - uz Āfriku, kaut gan pēdējie dzīvoja arī Eiropā (103).
5. attēls. Eiropas dienvidos dzīvojušais neandertālietis.
Bernāla teorijas piekritēji2 cilvēku uzskata par ieceļotāju no kādas Visuma civilizācijas „gatavā” veidā, nevis evolūcijas ceļā no pērtiķa un cilvēka kopīgiem senčiem radušos pirmcilvēku pēcnācēju, pie tam viņš pieļāva domu, ka cilvēku rases varēja rasties, ieceļotājiem daudzkārtīgi krustojoties ar lielajiem primātiem, kā arī daudzveidojoties mutāciju ceļā Zemes apstākļos, kālab agri ir izveidojušās divas pamata rases - baltie un melnie cilvēki, no kuriem radušās pārējās rases gan ģenētiskas sajaukšanās, gan mutāciju un vides klimata ietekmes ceļā.
Pēc M.Zonenbergas vecmāmiņas Mades atmiņām “tām, kas valdīja par tautas prātiem”, ir bijušas ziņas par cilvēku sajaukšanos ar Āzijas sinantropu un melnādaino Āfrikas neandertālieti, no kā radušās baltu, mongoloīdu un negroīdu rases, bet indiāņi esot cēlušies no Mu civilizācijas pārstāvja, kas vēlāk esot sajaucies ar tiem mongoloīdiem un baltiem, kas esot ieceļojuši Ziemeļamerikā pāri jūras šaurumam caur Aļasku (skat. turpmāk).
Toties evolūcijas teorijas piekritēji, kuri ir vairākumā, paliek pie sava - cilvēks ir cēlies no cilvēkiem un pērtiķiem kopīga senča aptuveni pirms 1,5 mlj gadu, kas nelaimīgā kārtā vai par spīti evolucionistiem sakrīt ar Amerikas Maju civilizācijas saglabātajām ziņām par Mu civilizācijas sākumu un ar to liek apšaubīt viņu viedokli. Taču patiesību varēs noskaidrot nākošās cilvēku paaudzes, kad Kosmosā atklās citas attīstītas civilizācijas.