Turpinājums2. Mu laikmets
Mu laikmetā pēc austreņa Āzijas un dienvidus Amērikas tautu teikām cilvēks nonācis uz Zemi jeb Mazajā Ritošajā Ratā no Visuma tālēm, visbiežāk no Vegas (teika par Huandī un Kacelkoatlu), retāk no Siriusa zvaigžņāja jeb trešā Spieķa (kādas Planētas). Pirmie baltie cilvēki esot apmetušies kādā vēlāk nogrimušā Mu kontinentā jeb salu grupā un radījuši ļoti augsti attīstītu civilizāciju, mēģinājuši izaudzēt Zemes cilvēku, krustojoties ar lielajiem Zemes pirmiedzīvotājiem - pussaprātīgajiem pērtiķiem. Tā esot radušās pirmās trīs cilvēku rases. Šīs civilizācijas pastāvēšanas laiku, kura sākumu lēš kopš 1 vai pat 6 mlj g. pirms mūsdienām, beigas ap 14. - 13. g. tk p. m. ē., tad arī sauc par Mu laikmetu, kura nosaukumā *mu- < *mā- 'cilvēku pirmā māte'.
Ziņas par to ir pretrunīgas un balstītas vienīgi uz teiku lauskām. Taču tādas civilizācijas pastāvēšanu, kaut arī to nevar pierādīt ģeoloģiski, arheoloģiski un antropoloģiski, turklāt tādi pētījumi nav veikti ne Indijas, ne Klusajā okeānā, nevar arī viennozīmīgi noliegt jo sevišķi tagad, kad kļuvušas zināmas vairākas Planētas mūsu Galaktikā, sevišķi Vegas un Siriusa zvaigznājā, kas piemērotas cilvēka dzīvošanai.
Enciklopēdijās ir šāds skaidrojums: ''Lemūrija (lat. Lemuria, Muzeme) ir šķietams kontinents Zemes ģeoloģiskajā pagātnē tagadējā Indijas okeāna vidū kā Gondvanas sastāvdaļa. Šo jēdzienu ir ieviesis un attīstījis Skleters'' ( 88).
Tātad Mu civilizācija esot pastāvējusi Visumā uz kādas citas planētas, kuras pārstāvji esot atlidojuši kosmosa kuģī uz Zemi. Kuģa bojājumu dēļ (Tibetas baltu teika) viņi bijuši spiesti palikt, apmesties kādā vietā, nodibināt savu koloniju (indiešu un indiāņu teikas).Viņu kolonijas atrašanās vieta tad arī esot nosaukta par Mu zemi jeb Mu kontinentu, kas esot atradies kaut kur Klusā okeāna plašumos. Titikakā atrastā Dienvidamerikas indiāņu teika stāsta, ka Mu zeme esot nogrimusi okeānā pēdējos pasaules plūdos.
"Šķietamās" Mu zemes pastāvēšanas iespējamību apliecina vairāki interesanti fakti, tostarp vēl neizpētītu cēloņu izsauktas izmaiņas Zemes garozā un ūdeņu izplatībā, bet interglaciālo periodu laikā pasaules okeāna līmenis esot cēlies par 200 - 250 m, tad nokrities apledojumu laikā, bet pēc pēdējā apledojuma izraisītajos pasaules plūdos tas pacēlies no jauna par 180 - 200 m (89).
Salu rindas un zemūdens kalnu grēdas Klusajā okeānā stiepjas no Indoķīnas līdz Peru piekrastei. Tās ir Naskas grēda, Kokasu grēda, Čīles pacēlums, Markusas Nekekeras kalni, Galapāgu, Midvejas, Māršala, Polinēzijas un citas salas, kas būtībā ir vulkānu radītas. "Šo salu un grēdu tuvumā okeāna dziļums 10 vietās nepārsniedz 50 m. Seklie veidojumi ir senā Gondvanas kontinenta relikti" (29).