Turpinājums6. Sindu Česmes Alī kopiena
Česmes Alī apmetnē pirmie cilvēki esot ienākuši no Sūvalka apmetnes vai Šanidāras alas aptuveni 10. - 9. g. tk sākumā p. m. ē., jo tika atrastas Krimas senkultūras senlietas (454). Arheoloģisko bagātību ziņā Češmes Alī apmetnes daudzkārtainie un nepārtrauktie kultūrslāņi esot pārsnieguši Sūvalka un citu apkārtējo kopienu kultūrslāņus. Arī zemkopības sākumus Mārgiānā piedēvē šai apmetnei. Češmes Alī apakšējos un vidējos kultūrslāņus uzskata par sinhroniem attiecīgajiem Sūvalka kultūrslāņiem. Izteiktas domas, ka Mārgiānas koloniju esot veidojuši no Česmes Alī ieceļojušie sindi.
Ahemenīdu un Mīdijas laikmetā Češmes Alī bija Avestī pieminētā Rāgiānas novada centrs, no kura it kā esot nācis Zaratustra. Šīs apmetnes teritorija bija plaša un ietvēra tagadējo Teherānas pilsētas teritoriju. Kultūrslāņu izpēte notika 20. gs divdesmitajos gados m. ē. Pēc tam notikuši nesistemātiski pētījumi. Tāpēc neviens arheologs nezinās teikt, kādi brīnumi var vēl atklāties Češmes Alī arheoloģiskajā piemineklī. To gan varam teikt, ka pēc 5. g. tk p. m. ē. tur ir bijušas vairākas zemkopības un piemājas lopkopības kultūras dimtūs, kā arieši sauca dzimtu kopienas, bet ķēniņu laikos dimtū palika par nodevu ievākšanas un uzskaites teritoriālo vienību.
Arhitektūrā bija vērojami divi viens otram sekojoši attīstības periodi.
Senākās celtnes bija puspagraba mājokļi, kuru jumtu spāres balstījās uz stabiem, bet sienas bija pinumi, kas no abām pusēm bija apmesti ar māla kleķi. Tie bija nelieli ciemati, kas nocietināti ar valni un baļķu žogu. Mājas bija viena un vairākas istabas ar baltu iekšējo apmetumu, pavārdu, kuru būvēja kā lielu māla podu bez dibena, ar kuršanas un dūmu izvadīšanas arkām priekšā un pakaļā, caurumu melna, liela un olveida vārāmā poda (kunhas) uzlikšanai un cepšanai.
Laikā no 4. g. tk līdz 3. g. tk p. m. ē. celtniecībā sāka izmantot jēlķieģeļus, ar kuriem aizpildīja sienu starp stabiem un pavārdiem. Jēlķieģeļu izmēri bija tādi paši kā citās kopienās kā standartizēti: 30 x 30 x 10 cm, 38 x 18 x 10 cm, 41 x 22 x 10 cm, 50 x 30 x 10 cm (504).
Kopš 3. g. tk p. m. ē. Češme Alī kļuva par pilsētu, kurai pieslējās vairāki zemkopības un piemājas lopkopības kopienu ciemati. Kopienu ciematos un pilsētā cēla gluži tādas paša mājas kā Hirkānijā. Arī māla trauki bija tādi paši - pēc formas un rotājumiem, izgatavoti uz podnieka ripas. Trauku rotājumos bija pārsvarā trīsstūrīši, kvadrātiņi, bet starp tiem bija arī auklas keramika un trauki ar ķemmes švīkājumiem, bet auklas iespiedumu švīkājumi bija iekrāsoti, Hirkānijas tipa keramikas rotājumi veidoja ģeometriskas formas rakstus - jumīšus, skujiņas, uguns krustus, teiksmainu ūdensputnu un kalnu āžu attēlu lentas.