5. Sindu Mārgiānas kopiena
Par Mārgiānas kopienu neviens nezin teikt, vai tā iegāja Hirkānijas valstī vai arī bija patstāvīga, jo tā atradās Džeitūnas apgabala kaimiņos un aptvēra plašu teritoriju Kaspijas jūras dienvidu piekrastē, sākot no Hotas un Kamarbandas alām pret rieteni, līdz Kaukāza kalniem, Hisāras, Ismailbadas, Češmes Alī apmetnēm. Atradumus salīdzināja ar sindu senkultūrām novados no Melnās jūras pret ziemeli. Tad arī atklājās, ka Mārgiānas senkultūrām ir daudz vairāk līdzības ar sindu, nekā ar erju vai ariešu senkultūrām.
Kamarbandas alas senlietas esot bijušas līdzīgas Džebelas apmetņu senlietām un tāpēc uzskata, ka šajā alā vismaz kopš neolīta esot dzīvojuši Vidusāzijas erji, jo Džebela iegāja Hirkānijas teritorijā, bet kaimiņu Hotas alas augšējo kultūrslāņu, Hisāras, Češmes Alī un Islamabadas apmetņu senlietas esot bijušas tuvākas Sūvalka kopienas senlietām, kurām bijušas Zarzas senkultūras un Akmens kapa pieminekļu iezīmes, ar to pierādot, ka Mārgiānā bija ieceļojuši Zarzas senkultūras arieši un sindi.
Krievijas arheologs V.Masons salīdzināja Sūvaka kopienas senlietas ar Krimas pussalas agro zemkopības kopienu senlietām un secināja, ka tās ir ļoti līdzīgas, tā pat kā Krimas Sjureņas apmetnes senlietas bijušas līdzīgas Zarzas kultūras senlietām, bet tās savukārt Mārgiānas kopienas senlietām. Viņš izteica šaubas par tik vienādas attīstības iespēju abās, kalnu un jūras šķirtajās, dažādos, atšķirīgos apstākļos attīstītām senkultūrām, neuzturot pastāvīgas un ilgstošas saimnieciskās sadarbības saites, par kuru pastāvēšanu līdz 3. g. tk p. m. ē. nevarot būt ne runas. Viņš izteica pārliecību, ka Mārgiānas senkultūras pamatā ir bijusi Krimas sindu senkultūra vismaz kopš 5. g. tk p. m. ē., ka Mārgiānas iedzīvotājiem tādējādi nebija etnisku sakaru ne ar Dzeitūnas erjiem, ne arī ar hetiem vai ar Zarzas senkultūras ariešiem (499)