11. Rakstu māksla
Hetiem sava rakstība sākās aptuveni 3500. g. p. m. ē. Tā laika māla tāfelītes tika atrastas katras pilsētas tempļu drupās, bet Bogazkejas Latas galvenā tempļa drupās atrada pat bibliotēku, kurā bija arī saimnieciskās un politiskās dzīves apraksti, zinātniskā literatūra astronomijā, botānikā, zooloģijā, matemātikā, kulta un medicīnas literatūra, dainas un teikas. Šie dokumenti vēl gaida tulkotāju, kaut gan ir uzzināts daudz, izņemot vēstures rakstus par hetu izcelsmi un hetu valsts sākumiem, folkloru, zinātniskos un kulta rakstus.
Pats lielākais fonds bija ķēniņu anāles un dokumenti par valsts, finansu un kulta kalpotāju tiesību un pienākumu lietām. Šie dokumenti ir jau daļēji atšifrēti un iztulkoti. Atsevišķi fondi bija veidoti svešās valodās. Otrs lielākais fonds − kulta lietas, folklora, dzeja, kura tulkošana nebija sākta 1970. g.
Zinātnei bija veltīts atsevišķs fonds, kura izpēte tikko sākta, bet nav pabeigta, jo šajā fondā bija gan sākotnējās simbolu raksta, gan klasiskās ķīļa raksta, zilbju raksta un hieroglifu rakstu zīmes, teksti daudzās izmirušās valodās.
Lielu pārsteigumu sagādāja hetu zināšanas matemātikā. Viņi prata aprēķināt taisnstūra, trīsstūra un riņķa laukumu, dažādu prizmu un piramīdu, kā arī nošķeltu piramīdu tilpumu, pazina kāpināšanu un saknes vilkšanu pirms 2. g. tk p. m. ē., tā kā šīs zināšanas kļūdaini tiek piedēvētas vēlākiem laikiem.
Liels daudzums tāfelīšu bija veltītas sakrālām lietām, ārstniecībai, kultu rituāliem, laika skaitīšanai, buršanai, astroloģijai, astronomijai un likumiem. Likumi bija hetu dzīves kodekss, kas radies vismaz savus 1000 gadus pirms slavenā Babilonijas Hammurapi kodeksa.
Daudzās tāfelītēs bija tā sauktās ķēniņu anāles jeb dzīves apraksti, priesterieņu anāles un dzīves apraksti, cilšu raduraksti un izcelsmes apraksti, teikas, nostāsti, himnas un dainas, kuras nav tulkotas, izņemot atsevišķus dokumentus no Māšu tempļu anālēm, piemērām, par hetu morāles normām.