Turpinājums1. Kas bija heti ?
Hetu kultūras senuma, nesalīdzināmās savdabības un augstā attīstības līmeņa, kā arī viņu pašas senākās inoeiropiešu valodas (izmirusi) dēļ viena zinātnieku daļa nosliecas uzskatīt par hetu priekštečiem ariešus, otra − par pelasgu priekštečiem, kas radījuši Mīnoja un Poseidonijas kultūru, trešā − par Natūfas senkultūras cilts radītājiem, ceturtie − par sindiem, jo Herodots rakstīja par meotiem, kas esot dzīvojuši Melnās jūras dienvidu piekrastēs un bijuši skiti, turējuši mājlopus (123).
Turki savukārt sauc hetus par saviem senčiem, jo heti tiešām dzīvoja tagadējā Turcijā, bet to saka arī par palestīniešiem, semītiem un senajiem ēģiptiešiem, tā kā patiesību ir daudz, un katra tika ierakstīta hetu aizvēstures stāstos. Taču zinādami, kā izplatījās balti, kā radās balti un to, ka heti neapšaubāmi bija baltiem piederīgi, nebūs grūti izvēlēties vienu patiesību starp nosauktajām astoņām.
S.K.Čaterdži rakstīja, ka pagaidām nezināmu iemeslu dēļ indoeiropiešu pirmvalodā (pide) runājušās ciltis sašķēlās, jaunu medību lauku meklējumos pameta dzimteni. Kāds atzarojums atšķēlās un nonāca Mazāzijā. Vēlāk no šī atzarojuma radās heti latosi un nēsieši. Tas ir noticis vismaz 5000 − 6000 gadus pirms mūsu ēras, jo heti bija pazīstami un minēti senos rakstos kopš 5. g. tk p. m. ē. kā noformējusies tauta. "Šie heti ir saglabājuši vairākas tādas senās pirmvalodas īpatnības, kādu nav nevienā citā tās pašas saimes atzarojumā", kā dēļ “viņu valoda tiek saukta par indohetu valodu, kura bija indoeiropiešu pirmvaloda” (47).
Hetu sadalīšanās ciltīs norisēja četros posmos:
z apledojuma beigās (18. − 16. g. tk p. m. ē.) kāda ariešu grupa pārgāja Kaukāza kalnus un paglābās Zarzas alās Mezopotāmijā, radīja rieteņa Āzijas ariešu cilšu kopienas (Irāka, Kurdistana, Irānas dienvidus rieteņa gals, Arābijas pussala);
z ap 9500. g. p. m. ē. Levantē (Mazāzijā) ienāca pelasgi no Balkānu pussalas un pamazām radīja Trojas, Biblas u.c. kolonijas Vidusjūras austreņa piekrastē;
z ap 9000. g. p. m. ē. no Āfrikas Mentas cilvēku padzītā Kapsas senkultūras cilts, kas radīja Natūfas senkultūru tagadējā Izraēlā un Beldibas apmetni tagadējās Turcijas dienvidu rieteņa galā (Konjas līdzenumā);
z ap 7200. g. p. m. ē. Kaukāza kalnus pārgāja Sindaures sindi un apmetās Melnās jūras dienvidu piekrastē ieplūstošo lielāko upju piekrastu zemienēs un aizās.
Tātad pastāvēja iespēja hetu etnosam veidoties no ariešu, pelasgu, sindu un Beldibas apmetnes agri pēc tam izzudušās Natufas senkultūras dzimtas substrātiem, kas tiešām atbilst trim hetu pamata kopību atšķirīgajiem valodas dialektiem, virs kuriem dominēja pēc izcelsmes vecākais starp tiem latosu (sindu) dialekts, kas bija arī hetu valsts valoda. No tā izriet, ka hettu etnoss sāka apzināties sevi par atšķirīgu esam starp citiem ap 7000. g. p. m. ē., kaut gan citi substrāti bija senāki, tie izrādījās mazāk attīstīti, kālab arī būs pakļāvušies latosiem.
Latas, Anitas un Nēsas vārdi iet līdzi visai hetu etniskajai vēsturei. Kā teikts hetu senrakstos, viņu ciltsmātes Anitas ģimene esot atdalījušies no Latas sindu saimes, pārgājusi Kaukāza kalnus gar Melnās jūras piekrasti un apmetusies Melnās jūras dienvidu piekrastē pie vienas no Irmakas upēm, bet Nēsas ģimene esoot atdalījusies no kādas citas dzimtas, kura netiek minēta pieejamos senrakstos, cēlusies no pelasgu Beldibas kopienas, saradojusies ar Natūfas senkultūras cilvēkiem, nākamajiem šumeriem, un atradusi sev piemērotu apmešanās vietu Anatolijas pussalas dienvidu pusē. Abu hetu Māšu ģimeņu pēcnācēji satikās Taura kalnienēs, kur bija daudz sudraba, no kā radies viņu pašu nosaukums hettites, kas nozīmēja ‘sudraba jeb baltā, saules, daiļā tauta’, jo hetiem sudrabs nozīmēja balts, skaists, daiļš, labs, mīļš, bagāts, izticis, bet viņu mīļākās krāsas bija baltā, sārtā, dzeltenā un zaļā, mīļākie dzīvnieki − taurs un pantera, kuru simboli atradās Anitas un Nēsas Māšu tempļos, jo ne jau velti par Aizkalnes baltu cilšu pirmajām Mātēm Sūri, Maiju, Magnu un Peti tika teikts, ka tās tikušas dzemdētas uz panteras, bet dzemdētājas esot sargājis taurs.
Arheoloģijā un senrakstos var izsekot Anitas un Nēsas kopienu izaugsmei un to apvienošanai Anitas kopienas pirmo hetu ķēniņu vadībā, no kā radās pirmā hetu valsts.