Turpinājums7. Jauni ieceļotāji
Vilkme uz Fenoskandiju nepiemīt tikai mūsdienu kurdiem vien, bet arī tālā senatnē, mūsu ēras pašā sākumā, bija daudz ieceļotāju, kas liekas savādi, atceroties, ka lauksaimniecībai noderīgu zemju nepietiekamības dēļ ziemeļnieki izceļoja no Fenoskandijas uz citām zemēm. Ieceļojumi sākās galvenā kārtām politisku motīvu dēļ pēc Pelasgijas iznīcināšanas un Romas impērijas veidošanās un uzplaukuma laikā.
Pēc Romas impērijas ekspansijas no Rieteņa galā Skandzā ienāca Vācas rieteņa gala herulu, rūģu, hordu un sveju dzimtas, kuras apmetās Skandzā un Gotlandes salā, atnesa līdz pirmās valstiskuma formas, zeltu, sudrabu, monētas, bronzas senlietas. Sindarbā un Gotlandē vien atrada 1500 Romas sudraba dālderu, 700 bronzas trauku, 260 stikla izstrādājumu, kuri nebija normaņu ražojumi.
Romas impērijas ziedu laikā, kad tika iekarotas Britu salas, Gotlandes salā apmetās atkal jauni ieceļotāji, kuri agrāk bija dienējuši leģionos vai bijuši vergi, tagad dezertēja un bēga no saviem kungiem. Romas leģionu dezertieri atnāca ar lielu laupījumu, kuru apslēpa zemē un aizmirsa. Vēlāk šī manta kļuva par depozītiem Tādu depozītu Gotlandes salā bija sevišķi daudz. Tajā laika Fenoskandijā bija ieradušies arī sāami, kas apmetās ziemeļa galā, un citas baltiem svešas tautas.
Romas impērijas norieta laikā ieradās arī alānu karotāji, kuri iejuka pārējos iedzīvotājos. Taču viņu klātbūtne un ietekme bija manāma ziemeļnieku tā laika rotās un mākslas priekšmetos kā stilizētu zvēru attēli, kuri tika kombinēti ar baltiem raksturīgajiem ģeometriskajiem rakstiem un svētajiem simboliem.
Sākotnējā veidā nesaglabājās ne Romas, ne arī alānu dārgumi. Tos pārkala, pārveidoja un piemēroja savai, ziemeļnieku gaumei. Tā arī radās fantastisko zvēru stils, kurā vairs nevarēja atpazīt ne normaņu, ne alānu, ne citu baltu cilšu vai arī kādu svešinieku senlietas – tas bija kaut kas jauns, oriģināls, apliecinājums jauktu etnosu un jaunu valodu veidošanās sākumam Fenoskandijā, arvien vairāk attālinoties no senās, baltiem kopīgās ide valodas Vācas gala (prūšu, svīdru jeb sveju) dialekta.