Turpinājums

1. Etnonīms prūši

Vārdu prūši sāka lietot 9. gs vīkingu kustības sakarā, bet nav zināms, cik plašas teritorijas iedzīvotājus viņi sauca šajā vārdā un kāpēc.

Priekšstats par Prūsiju un tās 12 provincēm nāk no viduslaiku 13. - 14. gs apcerējumiem Prūsijas kara sakarā.

Duglošča 1483. gada hronikā un Mehovas Mateja 1523. gada hronikā bija pieminēti Brūs kā ‘burvji’ kristiešiem nepieņemamā nozīmē, ka Brūs jeb Burūs notiekot Pruscarii Ramote ‘Prūsijas Ramotē’ (111).

Dominiks Šulce atsaucās uz Kenigsbergā pirms otrā pasaules karā saglabāto Bogotāla hroniku "Getharum sen Prussarium genus", ko Krakovā izdevis kāds Mag. Vincenti un rakstījis par diviem klaidoņiem, kuri nokļuvuši Prussarium Rāmote. Viņiem likuši atteikties no savas ticības. Viens atteicies, palicis dzīvs, bet otrs - neatteicies un ticis sadedzināts sārtā. Dzīvais redzējis, kā viņa ticības brāli sadedzina, bet svētvietā tā arī neesot ielaists, kaut gan par to stāstījis kā pesteļošanas vietu, taču aizstāvēdams prūšus, kuriem esot savs dievs tēvs, dievmāte un dievs dēls, savā ziņojumā pāvestam aizstāvēja šo tautu.

Ģermāniskās Prūsijas karaļi 1701. gada dokumentu titullapās vēl rakstīja Borussi un Borussia, kas varēja būt jau minētās izcelsmes vārdu pakaļdarinājumi, kurus lietoja teitoņi un sakši. Citos ģermāņu karaļu dokumentos lietots jēdziens Borussia jeb Sembria (Sembrija), ar ko tika atzīta prūšu piederība sembriem, kas atbilst vēsturiskai īstenībai (272).

Duisburgas Pētera hronikā ir sniegtas ziņas par senprūšu 11 novadiem (senprūšu tauto, latīņu terra, partes): Pamede (Pomesana jeb Pomerānija 'mežaine, medību novads', jo ide *medh- 'mežs, medību vieta’), kas atradās abos Vislas un Oderas upju krastos; Pagūde - gūdu cilts novads (Pogesania); Varme 'siltais novads' (prūšu Warmia, vācu Ermland); Natanga (Natangia); Semba (Sembia, vācu Samland); Nadrava (Nadrovia); Skalva (Skalovia, vācu Schalanen); Sudāva (Sudovia); Galinda (Galindia); Lielā un Mazā Bārta (Bartha et Plicka Bartha); Kulmas Lubava (Colmensis et Lubovia); Sasna jeb Sasa (Sassen, Sausin, Soysin).

L.Niderle rakstīja, ka par Prūsiju būtu uzlūkojama visa Eiropa laikā līdz Romas impērijas dibināšanai vai vismaz 100 - 300 km platā joslā gar Baltijas jūras krastiem, gar Atlantijas okeāna (ieskaitot Ibēriju) un Ziemeļjūras piekrasti, ka senprūši arī bija tā sauktie vienveidīgie eiopeīdi jeb Kromaņonas cilvēki, kuru atsevišķās ciltis bija tik vienveidīgas kultūras un antropoloģiskā ziņā, ka ienācēji grieķi un romieši nespēja tās atšķirt, kālab piešķīra tām gadījuma   iesaukas, kuras modernā vēsturē uztvēra kā pareizus etnonīmus (191).