Turpinājums1. Galindu dzimtu, kopienu
un cilšu rašanās
Arheologi atklāja lielas,
sazarojušās epipaleolita un mezolita sākuma apmetņu grupas visgarām Desnas upes
piekrastei Krievijā, bet viena apmetne it kā būtu izlekusi no apmetņu kopas un
aizvirzījusies gar Sindu uz augšu kādus
Ap Eglienes apmetni pēc pāris simt gadiem izauga ciematiņš, kurā bija 10 pavārdi (40 - 50 cilvēku), bet kādus 20 km augstāk, gandrīz pašā Smoļenskas pievārtē, šajā laika posmā dzīvoja vēl citas dzimtas 3 apmetnēs ar 2 - 3 pavārdiem (40 - 45 cilvēki). Sindas un Sožas augštecēs arheologi saskaitīja 7 ciemus, pie Sindas pietekas Bērzu upes ietekas purvainē 2 ciematus, katru ar 4 pavārdu vietām.
Vēl viena epipaleolita apmetne tika atklāta pie Lepelas ciemata Ullas upes piekrastē, kuru N.Gurina uzskatīja par ziemeļbriežu mednieku pagaidu apmetni, otra - Oršas pilsētas apkaimē. Abās apmetnēs atrada Narvas tipa senlietas - tipiskus Svidru bultu uzgaļus, kaulā grieztas sievietes, ūdensputna un ziemeļbrieža figūriņas, dažas kaula putnu bultas, šķēpa metamos zižļus, kuri bija raksturīgi Maglemozes senkultūrai. Lietoja pelēkbrūno vietējo kramu (175).
Ap Oršas apmetni mezolita sākumā izveidojās ciemats, kurā atrada 5 vai 6 pavārdu vietas. Vienveidīgie un vienlielie krama bultu un šķēpu uzgaļi liecina, ka viņi tiešām medīja tikai ziemeļbriežus vai lieluma ziņā tiem pielīdzināmus citus dzīvniekus - briežus, aļņus, savvaļas zirgus, sumbrus (180).
Tātad mezolitā galindiem jau bija trīs patstāvīgas dzimtas aptuveni ar 187 cilvēkiem, kas apdzīvoja trīs ciematu tipa apmetņu konglomerācijās (180).