Turpinājums7. Burvju krūka
Tā arheologi nosauca kādu Tambovas pilsētas izrakumos no zemes izceltu un labi saglabājušos bikonisku keramikas krūku, kurai bija atlocīts vainadziņš un ļoti krāsni un bagātīgi rotājumi.
Krievijas Arheologi pirmo reizi sastapās ar Austras koka ornamentu keramikā. Austras koka pamats bija trijstūris ar aso galu uz augšu. Tādi trīsstūri bija sievietes, mātes simbols, šajā gadījumā Māte Lata. Stumbrs tiecās uz augšu (pret ziemeli). Tā galotne bija trīskārši sakrustota, acīm redzot, apzīmēja Latas gala 7 ciltis. Stumbru šķērsoja 2 horizontālas līnijas - 4 atzari (Leta, Māras, Apja un Burta zari), kuru galus šķērsoja 2 īsas līnijas, kas simbolizēja piecas vēlāko baltu tautu pamata ciltis, no kurām radās pārējās.
Krievu arheologi, kas izcēla burvju krūku no zemes, Austras koku nepazina un tāpēc izteicās par skitu prioritātēm, par ievedumu no Konstantinopoles, par aizguvumu no ariešiem vai erjiem, jo Austras kokam taču ir kvadrātiska meandra elementi, bet meandra elementus līdz tam uzskatīja par kādas dienvidu kultūras pazīmi. Taču abos krūkas galos bija ļoti precīzos rombiņos ieturēts ķemmītes tīklojums, turklāt ārējas rindas rombiņu vidū bija iespiesti aplīsi ar punktiņu vidū ─ ļoti seni saules simboli, kurus neskāra ķemmītes tīklojums, bet aiztīkloto rombiņu rindas ierāmēja auklas nospiedumi divām rindām, starp kurām bija iegravēti ugunskrustiņi kombinācijā ar jumīšiem.
Šie rotājumu elementi, kas ir tik ļoti mīļi un pazīstam katram latvietim un lietuvietim, lika noraidīt hipotēzi par krūkas austrumniecisko izcelsmi un piešķirt tai "Fatjanovas senkulturas Tambovas − Baltijas bronzas laikmeta keramikas paveida" salikto nosaukumu, ar ko ir atzīta latviešiem un lietuviešiem radniecīgu cilšu pastāvēšana Krievijas pašā sirdī un nepārprotama krievu ekspansija (328).