Turpinājums4. Tambovu kopienas un ciltis
Tambovu kopienu un cilšu kodols bija mezolita sākuma pastavīgās apmetnes Vārnu upes iztekas ezera piekrastē, Tambovas piepilsētas, Vladinskas (Mordovija), Sasomas un Kadomas apmetnes, no kurām neolita sākumā (ap 7600. g. p. m. ē) izveidojās četras patstāvīgas kopienu ciematu grupas jeb konglomerācijas: tagadējā Tambovas rajona robežās (skat. augstāk tekstā), Voronas upes augštecē, - Mičurinskas pilsētas apvidū bija 3 apmetnes, Cnas upes vidusteces purvājos - 2 apmetnes, Voronas upes iztekas apgabalā, kur atrada pirmās tambovu ģimenes apmetni, bet neolita beigās un bronzas laikmeta sākumā ap to saradās vēl 4 apmetņu grupas; Čelnovajas (Cnas pietekas) augštecē - trīs, vidustecē - divas; Donas pietekas Hoperas augštecē - desmit; Mokšas upes augštecē - trīs, vidustecē - divas apmetnes; Hoperas upes iztekas bez nosaukuma ezera piekrastēs - trīs palieņu apmetnes ar vairākām ēkām katrā, bet ap katru no tām pēc 75 - 100 gadiem izveidojās 5 jaunas apmetnes ar 7 - 10 mājām katrā apmetnē.
Neolitā un bronzas laikmetā Medčerē pastavēja 12 kopienas. Katra kopienā bija vidēji 36 mājokļi, pa lielākai daļai viensētas ar 1 − 3 dzīvojamām mājam un saimniecības ēkām katras dzimtas kopienā. Neolitā pastāvīgi dzīvoja vismaz 600 cilvēku (328).
Senkrievu hronikās tika izdalītas divas patstāvīgas ciltis − tambovci un mežčerci (372). Taču apvidus ar Mežčeres nosaukumu tagad tiek iezīmēts kartēs pavisam citā vietā − Volgas (Jilgas) pietekas Okas labā krasta purvājos. Tāpēc nav pasakāms, vai krieviskie mežčeri bija tambovi jeb bolgi, vai Mežčere bija tā pati tambovu Medčēre.
Tambovu senkultūras nav atsevišķi izdalītas, jo Medčēres senkultūru apgabali pārklājas un attiecīgi saplūda ar vēlajam Kostjonku, Balanovas, Ļalovas, Dņepras un Juhnovas senkultūram. Tās tika apskatītas iepriekšējos pastāstos.